Pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma, ka Saeimas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, parlaments lēma par pagaidu risinājumu, ka abi novadi darbību turpinās individuāli. Tomēr pērn iedzīvotāju aptaujā vairākums bija par novada pievienošanu Madonas novadam.
Notikumi pēc tam ir sadalījuši iedzīvotāju viedokļus, atzina aptaujas organizētājs uzņēmējs Viktors Vilkaušs: “Patiesībā iedzīvotāju savstarpējās attiecības ir dikti saspīlētas. Tie, kuri vēlas apvienoties ar Rēzeknes novadu, ir nospiedošā mazākumā, taču ir labi sadzirdami. Kā atceramies, pērn notika Saeimas rosināta iedzīvotāju aptauja un 84% no tās dalībniekiem bija par labu Madonas novadam. Līdz ar to jāsecina, ka Saeima ir sanaidojusi cilvēkus.”
Vilkaušs ir pārliecināts, ka notikumi par novada nākotni veicinās iedzīvotāju vēlmi 11. septembrī doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Viņš prognozēja, ka tā varētu sasniegt pat 50%, kas būtu ievērojami vairāk nekā vairumā pašvaldību notikušajās vēlēšanās jūnijā. Pagaidu lēmums vismaz pagaidām novadam ļaut darboties patstāvīgi veicinās arī kandidātu aktivitāti uz 15 deputātu vietām, pārliecināts ir novada mērs un Varakļānu novada pagaidu administrācijas vadītājs Māris Justs (''Jaunā Vienotība'').
“Varakļānu novada palikšana atsevišķi būs tikai pozitīva šejienes iedzīvotājiem un novada attīstībai. Šī [administratīvi teritoriālā] reforma bijusi diezgan vērsta uz centralizāciju, kas laukus iztukšos. Mums, jācer, būs iespēja pierādīt pretējo. Mēs gatavojamies darbam visam nākamajam periodam, kas ir četri gadi, bet, kā jūs atceraties no nesenās vēstures, Saeimas lēmumi top ļoti ātri, un arī ar mums tos nemēģina saskaņot vai meklēt optimālākos iedzīvotājiem,” atzīmēja Justs.
Bažīgs par Rēzeknes novada attīstību ilgtermiņā ir tā pagaidu administrācijas vadītājs un līdzšinējais mērs Monvīds Švarcs (''Jaunā Vienotība''). Viņš apšauba iespēju ilgtermiņā novadu attīstību saistīt vienīgi ar attīstības centriem. Kritērijiem potenciālo investoru piesaistei un uzņēmējdarbības un rūpniecības attīstībai vajadzētu būt vairāk vērstiem uz lauku teritoriju attīstību, turklāt būtiska ir valsts mēroga investīciju programma, lai neveicinātu nelāgus stereotipus par Latgali.
Švarcs skaidroja: “Pavērtēsim valstiski atbalstāmus projektus. Piemēram, “Rail Baltica”, tā realizācijas vieta un ekonomiskās aktivitātes stimulēšana. Kurā vietā tas notiks? Paņemam iesākto ātrgaitas maģistrāļu un Pierīgas apļa veidošanu. Atkal būtiskas aktivitātes notiek kādā konkrētā vietā. Un tad brīnās, ka neattīstās teritorijas, kurās netiek ieguldītas valstiskas investīcijas. Pēdējā laikā vienīgā ievērības cienīgā investīcija Latgalē ir pierobežas attīstībā, bet izveidotā robeža ar visiem drošības režīmiem nekādi neveicinās uzņēmējdarbību. Tās ir vienkārši infrastruktūras, kas tur stāv.”
Pēc Švarca domām, Varakļānu precedents pierādīja, ka Saeima nevar atļauties arī turpmāk ignorēt iedzīvotāju viedokli. Politisko aktivitāti arī Rēzeknes novadā tā līdzšinējais vadītājs prognozē augstāku – būs vēl papildus vismaz divi kandidātu saraksti. Turklāt, lai arī 19 deputāti diez vai pārstāvēs visas novada teritorijas, prognozējama arī iedzīvotāju lielāka vēlme doties uz vēlēšanu iecirkņiem.
Pašvaldību vēlēšanas abos novados notiks 11. septembrī, un vēlētājiem būs iespēja piedalīties arī iepriekšbalsošanā. Savukārt tiem vēlētājiem, kuriem kādā no minētajiem novadiem pieder nekustamais īpašums, no 2. augusta līdz 2. septembrim ir iespēja pieteikt dalību balsošanā.
Varakļānu novada domē būs jāievēlē 15 deputāti, bet Rēzeknes novada domes vēlēšanās būs jāievēlē 19 deputāti.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa (ST) atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tiks rīkotas šā gada 11. septembrī.
