Pašvaldību vēlēšanās līdz pulksten 16 nobalsojuši 15,73% balsstiesīgo (precizēts)

Pašvaldību vēlēšanu dienā, 5. jūnijā, līdz pulksten 16 izvēli izdarījuši 15,73% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

CVK precizēja nobalsojušo skaitu līdz plkst.16, proti, nobalsojuši 15,73% nevis 15,74% balsstiesīgo.

Vēlēšanu iecirkņi ir atvērti no plkst.7, un deviņu stundu laikā tajos nobalsojuši 151 721 iedzīvotāji, kas ir 15,73% no balsstiesīgajiem. Iespēja nobalsot vēlētājiem ir līdz plkst.20.

2017. gadā pašvaldību vēlēšanās, kurās atšķirībā no šī gada balsoja arī Rīgas, Varakļānu un Rēzeknes novada iedzīvotāji, vēlēšanu dienā līdz pulksten 16  balsošanas iespēju izmantoja 27,70% balsstiesīgo, bet 2013. gadā tie bija 26,17%.

Iespēja nobalsot vēlētājiem ir līdz plkst.20.

Iepriekšējā balsošanā šonedēļ nobalsoja 12,31% balsstiesīgo. Tādējādi kopumā vēlēšanās savu balsi atdevuši 28,05% balsstiesīgo.

 

 

Intervija ar CVK priekšsēdētāju Kristīni BērziņuLatvijas Radio

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne bērziņa Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" speciālizlaidumā izteicās, ka jau iepriekš tikusi paredzēta zemāka aktivitāte. Rādītājs tam bijušas arī pērn notikušās Rīgas domes vēlēšanas, kur bija aptuveni 40% aktivitāte.

Daļēji Bērziņa to skaidroja ar to, ka Covid-19 dēļ iztrūkst klātienes kampaņu un tikšanās ar kandidātiem. Tomēr, pēc viņas domām, lielu lomu varētu spēlēt cilvēku nogurums no politikas.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Zemgales reģionā, Jēkabpilī. Par vēl vienu līdzīgu gadījumu notiek resoriskā pārbaude.

Līdz plkst.12.00 Valsts policija saņēmusi informāciju par vairākiem gadījumiem, kad, iespējams, ir pārkāpti gan priekšvēlēšanu aģitācijas, gan sabiedriskās kārtības noteikumi. Divos gadījumos – iecirkņos Siguldā un Liepājā – personas ir konfliktējušas ar vēlēšanu komisijas locekļiem. Šobrīd saņemtā informācija tiek pārbaudīta un vērtēta.

Pirmajā stundā nobalsoja 0,6% balsstiesīgo, līdz pusdienlaikam - 9,17%

Pirmajā vēlēšanu iecirkņu darba stundā izvēli izdarīja 0,61% balsstiesīgo – 5843 iedzīvotāji.

CVK pārstāve Laura Zaharova Latvijas Radio izteicās, ka vēlēšanu rīts iesācies samērā mierīgi. Viņa arī norādīja, ka aktivitāte novados ir samērā līdzīga, tādēļ nesteidzās izcelt aktīvāko pašvaldību.

CVK dati liecina, ka visaktīvākie bija Preiļu novada vēlētāji – pirmajā stundā pēc iecirkņu atvēršanas nobalsoja 0,88% balsstiesīgo jeb 128 cilvēki. Savukārt vismazākais nobalsojušo īpatsvars bija Liepājā – 0,39% jeb 182 balsstiesīgie iedzīvotāji.

Latgalē arī starp reģioniem pirmajā stundā bija lielākā aktivitāte. Tur pirmajā stundā nobalsoja 0,65% jeb 1149 balsstiesīgie iedzīvotāji.

Vidzemē pirmajā stundā nobalsoja 0,63% jeb 2487 balsstiesīgie iedzīvotāji, Zemgalē – 0,56% jeb 1181 balsstiesīgais iedzīvotājs, bet Kurzemē – 0,56% jeb 1026 balsstiesīgie iedzīvotāji.

Līdz plkst.12 izvēli izdarījuši 9,17% balsstiesīgo. 

Līdz pusdienlaikam visaktīvākie bija Preiļu novada vēlētāji – vēlēšanu dienā līdz pusdienlaikam tur bija nobalsojuši 12,53% jeb 1821 balsstiesīgo. Savukārt vismazākais nobalsojušo īpatsvars bija Liepājā – 7,09% jeb 8332 balsstiesīgie iedzīvotāji.

Latgalē arī starp reģioniem bija lielākā aktivitāte. Tur līdz pusdienlaikam pie vēlēšanu urnas bija devušies 9,65% balsstiesīgo jeb 16 978 iedzīvotāji.

Vidzemē līdz pusdienlaikam bija nobalsojuši 9,47% jeb 37 404 balsstiesīgo, Kurzemē – 8,6% jeb 15 810 balsstiesīgo, Zemgalē – 8,72% jeb 18 270 balsstiesīgo.

Kāda būs aktivitāte?

Intervija ar pētījumu centra SKDS vadītāju Arni KaktiņuLatvijas Radio
Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, ja būtu pilnīgi precīzi dati par cilvēku dzīvesvietām, tad vēlēšanu aktivitāte būtu augstāka.

Kaktiņš norādīja, ka oficiālā statistika tiek balstīta uz to cilvēku skaitu, kuru dzīvesvieta ir reģistrēta pašvaldībā. Tomēr faktiski daļa cilvēku nedzīvo savās deklarētajās dzīvesvietās – viņi dzīvo Rīgā vai pat ir izbraukuši ārpus valsts.

"Ja cilvēks nedzīvo savā pašvaldībā, tad ir maza iespēja, ka viņš ies balsot vēlēšanās," norādīja Kaktiņš.

Politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka, no vienas puses, novadu reformas izmaiņas varētu veicināt cilvēku dalību vēlēšanās, jo lielākā novadā iedzīvotāji gribēs ievēlēt savējos. No otras puses, būšana tālu no centra varētu arī nemotivēt vēlētājus – viņi var justies tā, ka tik un tā neko nevar ietekmēt.

Aicinot doties uz vēlēšanām, Rozenvalds atgādināja par teicienu – "katrs pats savas laimes kalējs".

Abi – gan Kaktiņš, gan Rozenvalds – runāja arī par to, ka šajās vēlēšanās var piedalīties tikai politiskās partijas. Rozenvalds norādīja, ka Saeimā esošajām partijām ir vairāk naudas, tādējādi tās var vairāk nostiprināties iepretim reģionāla mēroga partijām. "Tā ir bīstama lieta, ka vietvara var attālināties no vēlētāja," sacīja Rozenvalds.

Arī Kaktiņš norādīja, ka Saeimā esošajām partijām ir vairāk naudas. Vienlaikus viņš aicināja nepārvērtēt Saeimā esošo partiju izredzes pašvaldību vēlēšanās.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Pūķis prognozēja, ka šogad vēlēšanās būs nedaudz zemāka aktivitāte nekā pērn. Vienlaikus viņš norādīja, ka, jo tālāk vara ir nonākusi no cilvēkiem reformas rezultātā, jo vairāk viņiem vajadzētu doties un nobalsot vēlēšanās. "Tā pirmā lieta, ko pats var izdarīt, ir nobalsot!" sacīja Pūķis. 

Eksperimentālā kārtā šodien izmēģina jaunu balsošanas veidu – balsošanu no automašīnas – tāda iespēja ir Ādažu un Jēkabpils novadā. Cilvēkiem šī iespēja patīk.

Iepriekšējā balsošanā savu balsi atdevuši 12,31% balsstiesīgo

Iepriekšējās balsošanas 3 dienās nobalsoja 12,31% balsstiesīgo. CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo nobalsošanu pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā aktivitāte bija gandrīz par 2% lielāka. Tomēr Bērziņa sacīja, ka ir piesardzīga prognozēt augstu vēlētāju aktivitāti.

Viņa pieļāva, ka cilvēki devās nobalsot pirms vēlēšanu dienas, jo nevēlējās burzmu vai arī viņiem bija kādi darāmi darbi sestdienā.

CVK informācija liecina, ka vēlētāju aktivitāte pirmajā stundā šogad ir mazāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. 2017. gadā vēlēšanās, kurās atšķirībā no šī gada balsoja arī Rīgas, Varakļānu un Rēzeknes novada iedzīvotāji, vēlēšanu dienas pirmajā stundā balsošanas iespēju izmantoja 1,01% balsstiesīgo, bet 2013. gadā tie bija 1,14%.

KONTEKSTS:

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notiek jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notiek 40 vēlēšanu apgabalos.

Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā, kur balsošana notiks 11. septembrī. Tāpat septembrī vēlēšanas notiks Varakļānu novadā, kurš sākotnēji bija iekļauts Rēzeknes novadā, bet pagaidām nolemts nepievienot to citam novadam, jo Saeima nespēja vienoties par lēmumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt