Noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām, pašvaldību vēlēšanu komisijās iesniegti 323 kandidātu saraksti, kuros uz iekļūšanu 41 pašvaldības domē kopumā pretendē 5590 kandidāti. Skaidrs – tas būs krietni mazāks nekā 2017. gadā, kad vēlēšanās startēja gandrīz 600 saraksti un 9 000 kandidātu. Taču reformas rezultātā arī pašvaldību kļuvis mazāk, tādēļ konkurence par deputātu krēsliem būtiski pieaugusi.
"Šobrīd izskatās, ka konkurence ir aptuveni astoņi kandidāti uz vienu deputāta vietu, bet pirms četriem gadiem šī pati statistika liecina, ka bija pieci kandidāti uz vienu vietu," skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
CVK informēja, ka visvairāk deputātu kandidātu sarakstu – 14 – iesniegti Ropažu novada domes vēlēšanām. Otrs lielākais kandidātu sarakstu skaits pieteikts Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām – 13. Savukārt vismazāk – trīs – deputātu kandidātu sarakstu šajās vēlēšanās būs Valkas un Ventspils novados.
"Tā labā ziņa ir tāda, ka visi šie iesniegtie saraksti un statistika rāda, ka nebūs nepieciešams pagarināt sarakstus iesniegšanas termiņu, jo visur ir iesniegts vairāk par vienu sarakstu," piebilda CVK vadītāja.
CVK norādīja, ka vairākums jeb 87,3% deputātu kandidātu ir norādījuši, ka viņu deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldībā, kurā kandidē, 5,7% strādā konkrētajā pašvaldība, 4,2% kandidātu kandidē attiecīgajā pašvaldībā, jo pieder īpašums. Daļa kandidātu norādījuši atbilstību vairākām pazīmēm – 1,3% dzīvo un pieder īpašums pašvaldībā, 0,8% dzīvo un strādā pašvaldībā, 0,8% dzīvo, strādā un pieder īpašums šajā pašvaldībā, savukārt 0,1% strādā konkrētajā pašvaldībā un šajā pašvaldība pieder īpašums.
Pieteikto deputātu kandidātu vidū 61,4% ir vīrieši un 38,6% ir sievietes. Jaunākajam deputātu kandidātam ir 18 gadi, bet vecākajam - 91 gads. Vidējais kandidātu vecums ir 46,1 gads. Lielākajai daļai jeb 68,8% pieteiktajiem kandidātu ir augstākā izglītība.
Kandidātu saraksta iesniegšana pašvaldību vēlēšanām norisinājās no 17. marta līdz 6. aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās 35 jaunizveidojamos novados un sešās valstspilsētās kopumā būs jāievēl 683 deputāti. Līdz ar to uz vienu pašvaldības deputāta vietu šajās vēlēšanās pretendē vidēji 8 deputātu kandidāti. Rīgā vēlēšanas šogad nenotiks, jo domi 60 deputātu sastāvā ievēlēja ārkārtas vēlēšanās pērn.
Deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētas politisko partiju apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā apvienībā. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties CVK tīmekļvietnē.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
Lai kandidētu pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
- attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020. gada 26. jūnija jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai,
- jābūt attiecīgajā pašvaldībā nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020. gada 26. decembra vai tās teritorijā jāpieder likumā noteiktā kārtībā reģistrētam nekustamajam īpašumam.
Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šogad vēlēšanu zīmēs tiks drukāts kandidātu saraksta numurs, kuru noteiks izlozē, norādīja CVK.
Salīdzinājumam 2017. gada pašvaldību vēlēšanās šā brīža 118 administratīvo teritoriju domēs, izņemot Rīgu, kopumā tika ievēlēti 1554 deputāti, līdz ar to pēc šā gada vēlēšanām ievēlējamais deputātu skaits šajās pašvaldībās samazināsies par 56%. 2017. gada pašvaldību vēlēšanām tika reģistrēti 599 deputātu kandidātu saraksti un 8945 deputātu kandidāti.
Pašvaldību vēlēšanas notiks 5. jūnijā. Vēlētāji, kuri vēlas balsot nevis savas dzīvesvietas pašvaldībā, bet kādā citā, kur viņiem ir īpašums, var līdz 27. maijam mainīt vēlēšanu apgabalu.
Savukārt vēlētāji, kuri dzīvo ārzemēs, līdz 24. aprīlim var pieteikties balsošanai pa pastu.
