Šī gada laikā pašvaldībām jāizstrādā rīcības plāni, kā rīkoties valsts apdraudējuma gadījumā. Daudzas pašvaldības un arī uzņēmumi aktīvi rīkojas un piedalās semināros, lai cilvēki zina, ko darīt apdraudējuma situācijās. Progress ar plāna ieviešanu šodien vērtēts slēgtā Saeimas apakškomisijas sēdē.
"Katrs plāns, ko jūs uzrakstat, jums ir jāpārbauda, jāizspēlē un jāpārliecinās, ka cilvēki zina, kas plānā ir, kas jādara.
Plāns jānodrošina ar resursiem, jo plāns bez resursiem ir papīra gabals," skaidroja Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs (''Apvienotais saraksts'').
Viens no izskanējušajiem ierosinājumiem paredz, ka pašvaldību vadītājiem būtu nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu. "Lai arī pašvaldībā kāds būtu spējīgs iepazīties ar klasificētiem plāniem," sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Saeimas apakškomisijas vadītājs norādīja, ka darba vēl ir daudz, bet situācija nav bezcerīga. Viena no lielākajām problēmām esot bumbu patvertņu neesamība.
"Mums ir skaidrs, kas mums ir aptuveni, un jāsaprot, kādas ir mūsu vajadzības, tad sapratīsim, ko vajag izdarīt," norādīja Rajevs.
Ekonomikas ministrijai uzdots strādāt pie plāna, lai nākotnē, veicot būvdarbus, patvertnes būtu katrā būvprojektā.
Par plāna ieviešanu apakškomisija drīzumā plāno uzklausīt pilsētu mērus.
