Dienas ziņas

Iedzīvinās Kuršu ķoniņu vēsturisko mantojumu

Dienas ziņas

Nodibina Pierīgas pašvaldību apvienību

Pašvaldību vadītāji diskutē

Pašvaldību vadītāji aicina pārtraukt «nelietderīgo diskusiju» par novadu reformu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pārtraukt nelietderīgo diskusiju par teritoriju kārtējo  pārdali un saglabāt esošo novadu apvienošanos pēc brīvprātības principa - šādu rezolūciju pieņēma Latvijas pašvaldību vadītāji, tiekoties tradicionālajās novadu dienās Priekuļos. 

Novadu vadītāji uzsver, ka Latvija vēl nav gatava nākamajām pārmaiņām, jo pagājuši tikai seši gadi kopš iepriekšējām teritoriālajām reformām un nav skaidri zināmi tās ieguvumi.

Novadu vadītājiem tiekoties ikgadējā diskusiju forumā, kurā runāts par svarīgiem tematiem, piemēram, izglītības attīstību, skolotāju algu reformu un visur aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu, pieņemts arī lēmums pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem variantiem teritoriju pārdalei. Viens no pašvaldību vadītāju pretargumentiem jaunām reformām ir nepilnvērtīgs līdzšinējo teritoriju apvienošanas izvērtējums.

 “Jautājums ir galīgi nesagatavots, nepārdomāts. Pirmkārt nav izpētīta iepriekšējā reforma. Es uzskatu, ka iedzīvotājiem pašiem ir jālemj par savas teritorijas lielumu un par to, ar ko sadarboties un ar ko apvienoties, ja tas ir nepieciešams,” pauda Naukšēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Zuments.

Kopš pēdējām reformām pašvaldību administratīvo teritoriju pārdalē pagājuši seši gadi, un pašvaldību vērtējumā vēl nav skaidri zināmi to rezultāti.

 “Šobrīd, es domāju, ir tas periods, kad katra pašvaldība ir nostiprinājusies pēc iepriekšējās reformas un izvērtē savus ieguvumus un zaudējumus,” sacīja Kocēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Olmanis.

Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs norāda uz labiem reformas rezultātiem šo gadu laikā, taču šobrīd spert nākamo soli būtu pāragri.

Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs Uģis Mitrevics uzskata, ka viņa novada  “gadījumā teritoriālā reforma nav nepieciešama, bet, ja skatās Latvijā kopumā, tad par to ir vērts diskutēt”.

Viens no ministrijas piedāvātajiem reformu modeļiem paredz izveidot sadarbības teritorijas ap nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Šādu pārmaiņu gadījumā vairākām pašvaldībām piespiedu kārtā nāktos apvienoties. Pašvaldību vadītāji iebilst šādam modelim, norādot, ka jau pastāv sadarbība starp novadiem.

“To noteikti nevajag uztvert kā mazo novadu nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem. Es vairāk gribētu ieteikt to vērtēt kā mazo novadu spēju būt fleksibliem un spēju domāt ekonomiski,”  klāstīja Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Novadu dienas forumā diskusijas noritēja arī par aktuālo bēgļu izmitināšanas jautājumu pašvaldībās. Domas par to uzņemšanu dalījās galvenokārt tāpēc, ka ar pašreizējiem resursiem un infrastruktūru nav iespējams nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

“Ne mums īsti ir tādas vietas, kur izmitināt… Sociālais dienests šobrīd ir ļoti lielā pārslodzē ar visu savu darbu, jo lielā mērā daudzas funkcijas gulsies uz sociālā dienesta pleciem,” brīdināja Uģis Mitrevics.

“Protams, mēs neesam laimīgi un neviens nav laimīgs, par to, kāda situācija ir Eiropā un pasaulē, bet, ja kāda ģimene nokļūtu, piemēram, līdz mūsu novadam, mēs noteikti atradīsim, kur viņu izmitināt un ar ko viņu nodarbināt,” solīja Jānis Olmanis.

Novadu dienas, kur tiekas pašvaldību un ministrijas pārstāvji, lai diskutētu par svarīgiem jautājumiem, notiek reizi gadā.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.

Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.

Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti