LPS padomniece norādīja, ka jau šobrīd likums paredz iespēju novadā veidot lielāku bāriņtiesu un mazās apvienot un ka par to apvienošanu lemj pašvaldības. “Nevar automātiski teikt, ka maza bāriņtiesa ir slikta un nespēj būt profesionāla, jo katrs gadījums ir individuāls,” sacīja Reitere.
Viņa norādīja uz datiem, kas neļaujot secināt, ka būtiskākās problēmas ir mazajās bāriņtiesās: “Ja paskatāmies pārsūdzības bāriņtiesu izpētes rezultātā, tas cipars – no 14 tūkstošiem lēmumiem gadā, ieskaitot arī administratīvos aktus -, pārsūdzēti bija aptuveni simt bāriņtiesu lēmumi. Un puse no tiem palika spēkā un puse tika atcelta. Tā ka mums nav tiešu datu, ka mēs varētu pateikt, ka mazajās bāriņtiesās…”
Reitere visai izvairīgi komentēja iespēju, ka bāriņtiesas varētu no pašvaldību atbildības pāriet valsts paspārnē.
Tāpat Pašvaldību savienībā neesot īpaši apspriesta bāriņtiesu apvienošana.
Tāpat LPS padomniece vērsa uzmanību uz bāriņtiesu darbinieku kvalifikāciju, kas jau tiekot paaugstināta – no 2021.gada visiem bāriņtiesu vadītājiem būs jābūt maģistra grādam. Saskaņā ar Pašvaldību savienības datiem pašlaik no 81% bāriņtiesu darbiniekiem, kas atsaucās LPS aptaujai, 37% maģistra grāda vēl nebija.