Viņš norādīja, ka, piemēram, par izglītības reformu būtu jālemj nevis tikai Izglītības ministrijai, bet arī Satiksmes ministrijai, kas varētu domāt par skolēnu pārvadājumu un sabiedriskā transporta maršrutu efektīvāku izmantošanu, arī Labklājības ministrijai, kura varētu rūpēties par skolotājiem pirmspensijas vecumā, kas varētu zaudēt darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ.
Taču Jaunsleiņa ieskatā, Latvijā aizvien resoriskās intereses ņem virsroku pār valsts interesēm, katra nozare vairāk uztraucas par sevi, prioritāte ir nozare, nevis valsts.
Valstij ir jāizmaina šī domāšana, jāskatās uz teritorijām, nevis uz nozarēm, taču mainīt šo domāšanu ir grūti, atzina Jaunsleinis.
