Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis skaidroja – galvenie darba kārtības punkti saistīti ar savienības priekšsēža un viņa vietnieka vēlēšanām. Vislielākais darbs kongresā saistīts ar nesen notikušo administratīvi teritoriālo reformu. Novadu izmaiņas liek plānot pašvaldību darbu jaunajā kārtībā un veikt grozījumus arī organizācijas statūtos.
"Pašvaldību skaits ir mainījies, tādēļ arī ir statūtu jautājums.
Tas paredz vienkāršot turpmākās Pašvaldību savienības darbības organizēšanu un organizācijas kā valdības sadarbības partnera ietekmes stiprināšanu. Nākotnē kongresus plānots organizēt ne retāk kā reizi četros gados. Domes ne retāk kā divas reizes gadā. Nelielas izmaiņas skars arī kongresā pārstāvēto delegātu skaitu. Tas arī tiks noteikts, ņemot vērā konkrētajā administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitu," stāstīja Kaminskis.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas jūnijā notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
