Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Latvijas Jaunā teātra institūts rīko ciklu "Mans nepanesamais kultūras mantojums"

Labrīt

Pētniece: Karogu maiņa hokeja čempionātā norāda uz solidaritāti ar Baltkrievijas tautu

Pašvaldību savienība: vietējo ceļu sakārtošanai nav ilgtermiņa risinājumu arī pēc reformas

Pašvaldību savienība: trūkst ilgtermiņa risinājumu valsts vietējo ceļu sakārtošanai arī pēc reformas

Viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem ir lielajiem novadu centriem jaunpievienoto pagastu ceļu uzlabošana. Papildus ikgadējam Valsts ceļu fonda finansējumam trīs gados ceļu attīstībā plānots investēt 300 miljonus eiro. Taču Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka valsts vietējos ceļos iegulda pārāk maz un to sakārtošanai nav ilgtermiņa risinājumu. Viens no piemēriem ir Bauskas novada Brunavas pagasta vietējais ceļš, kas ir grūti izbraucams pat pēc remonta.

ĪSUMĀ:

Mašīna dubļos līdz asīm

Bauskas novada Brunavas pagastā uz trīs valsts vietējās nozīmes ceļa posmiem, kopumā 26 kilometru garumā 2018. gadā ceļu remontā ieguldīts miljons eiro. Šobrīd ceļš, lai arī vietām slapjš un bedrains, ir izbraucams, taču dziļas smilšu vannas un neskaitāmas bedres joprojām uz ceļa ir katru rudeni un pavasari, stāsta Brunavas pagasta stādu audzētavas saimniece Iveta Ļekūne.

"Tas ir tas ceļš, kuru remontēja, bet arī šogad pa to īsti šķīdoņa laikā atbraukt nevarēja, jo mašīnas gāja iekšā dubļos līdz asīm. Tā kvalitāte vasarā ir redzama. Neviens no atbildīgajām institūcijām pēc remonta negāja un neko nemērīja ar lineālu. Kā uztaisīja, tā arī uztaisīja. Šobrīd ceļu reizi mēnesī greiderē vai frēzē, un tas ir labā stāvoklī līdz pat robežai. Bet tas ir tikai vasarā, jo nāks rudens. Un tā arī ir, ka bedrīte pie bedrītes, un tu ar pirmo ātrumu kraties, un visas kravas arī ir sakratītas. Tā ir tāda valdības politika – tie ir trešās kategorijas ceļi, un uz visiem lauku ceļiem neuzlies asfaltu," stāsta Ļekūne.

Līdz ar novadu reformu tur vienā novadā apvienosies Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadi ar administratīvo centru Bauskā. Ļekūne gan norāda –  vietējiem nav ticības, ka tas jebkādā veidā ietekmēs vietējo ceļu infrastruktūras attīstību.

Turklāt brunaviete uzsver, ka ar bažām raugās nākotnē, kad novadā sāksies ar "Rail Baltic" izbūvi saistīti darbi un ja būvdarbu tehnika pārvietosies arī pa vietējo "problēmceļu".

"Sāksies "Rail Baltic" dzelzceļa būvniecība. Tas iet tepat caur Skultēnu mežu. Domājot par tām būvmateriālu kravām, kas jāatved, lai dzelzceļu te veidotu... Pa kurieni to atvedīs?! Es nedomāju, ka to atvedīs pa A7 šoseju. Es domāju, ka to vedīs pa šo vietējo ceļu un mums sabruks viss, kas te ir saremontēts, un vispār nebūs nekā. Un tāpēc, gatavojoties šīm pašvaldību vēlēšanām, tai jaunajai pašvaldībai būtu jābūt tik gudrai, lai panāktu, ka tie septiņi kilometri būtu ar asfaltu un Brunava vairs nebūtu vienīgais pagasts Bauskas novadā, kuram nav ceļa līdz novada centram ar asfaltu. Parasti visas aktivitātes ir pēdējā gadā pirms vēlēšanām, bet mēs, iedzīvotāji, parasti visu ļoti labi atceramies, bet cilvēki ir ļoti pesimistiski, viņi netic nekam," saka Ļekūne.

Stādaudzētavas darbiniece Aelita Sokika dzīvo tuvāk Lietuvas robežai Budbergā.

"No rīta pamosties un domā – lietus ir nolijis, vai būs peļķes, un cik ātrāk ir jāizbrauc, lai visu paspētu," ikdienu raksturo Sokika.

Uz darbu viņai ik dienu jāmēro aptuveni astoņi kilometri pa vietējo atjaunoto grants ceļu. Arī viņa norāda, ka lietus periodos ceļš joprojām nav izbraucams. Teju katru rītu ģimene steidz pie loga lūkot, vai nakts nav bijusi lietaina, lai ierēķinātu krietnu papildu laiku ceļā.

"Man ir jāved bērni katru rītu un vakaru uz Ceraukstes bērnudārzu un atpakaļ. Un tad no Budbergas nepilnus 20 kilometrus pa slapjo laiku man viņi jāved aptuveni stundu.

Līdz ar to bērni jāved agrāk. Ir arī vēl viena apbraukšanas iespēja pa citiem pagasta ceļiem – viens no tiem arī ir sliktā stāvoklī, un otrs ir ar krietnu līkumu, lai tiktu līdz bērnudārzam. Šobrīd arī vietām ir tās smilšu vannas, lai arī nav tik dziļas kā parasti. Kad laiks ir sauss, tad noiet greiders, un tad uz brīdi ir labi, bet pēc lietus atkal viss ir galīgās auzās," stāsta Sokika.

Brunavas pagasta nelielā veikala pārdevēja Valda arī vietējo ceļu izmanto ikdienā, lai no Budbergas nokļūtu uz darbu. Arī viņa neslēpj dusmas par ceļa stāvokli. Pie kases sarunai pievienojas arī pircējs Edgars.

"Tas ir vienīgais ceļš, pa kuru es varu nokļūt no mājas uz Bausku, un tāds, kāds ir, tāds tas ir. Sliktāka situācija uz ceļa ir pavasarī un rudenī, arī šopavasar bija tās lielās smilšu bedres. Tad to nogreiderēja, un tas ir daudzmaz izbraucams tagad," stāsta Valda.

"Ziemā to ceļu vispār nevar izbraukt, tas lauž mašīnu. Tas nav normāli. Man iepriekšējā mašīna gandrīz nogrima uz tā ceļa.

Nekas labs tur nav. Ceļu remontēt pēc 2018. gada neviens nesola, tikai saka, ka nav naudas," piebilst Edgars.

Budbergas iedzīvotāja, zemnieka Mārtiņa Purviņa video, kas filmēts 2021.gada aprīļa sākumā:

Nauda ceļiem trīs gados - 300 miljoni eiro

Viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem ir lielajiem novadu centriem jaunpievienoto pagastu ceļu uzlabošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija reformas ceļu attīstības programmā trīs gados paredzējusi 300 miljonus eiro. Ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") stāsta, ka plānots saremontēt ceļus teju 900 kilometru garumā.

"Šogad autoceļiem reformas kontekstā veltīti nedaudz vairāk nekā 90 miljoni eiro, kas ļaus ceļus sakārtot teju 500 kilometru garumā, un par to jau ir bijis arī valdības lēmums. Papildus tam mēs esam vienojušies par nozīmīgām investīcijām Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros, kurā atvēlēti 92 miljoni eiro 2022., 2023. gadam, ar kura palīdzību mēs varēsim sakārtot 210 kilometrus autoceļa. Līdz ar to kopējais jau apstiprinātais finansējums ir teju 200 miljoni eiro ceļu būvēšanai.

Savukārt turpmākajiem gadiem vēl nepieciešams finansējums vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Taču šis jautājums tiks risināts nākamā un aiznākamā gada budžeta ietvaros," skaidro ministrs.

Lai izvēlētos prioritāri remontējamos valsts reģionālos un arī vietējos ceļus, ministrija sarakstu veidojusi kopīgi ar Satiksmes ministriju, "Latvijas Valsts ceļiem" un plānošanas reģioniem. Vietējie ceļi gan nav noteikti kā paši būtiskākie šajā investīciju programmā, bet saraksts veidots pēc noteiktiem kritērijiem.

"Sākotnējais lielais piedāvājums, ko iesniedza plānošanas reģioni, bija ar finansējumu 2 miljardu apmērā, bet skaidrs, ka tās budžeta iespējas nav tik lielas. Līdz ar to tika rasts kopīgs risinājums svarīgākajiem ceļu posmiem – pirmkārt, tiem, kuru seguma stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts. Tāpat ņemta vērā satiksmes intensitāte un arī tas, kā šie ceļi nodrošinās administratīvā centra sasniedzamību. Tā kā šajā gadījumā būtiskākais nav vietējo vai reģionālo ceļu dalījums, bet būtiski ir sasniegt mērķi," norāda ministrs.

Valsts ceļu remontam ik gadu naudu sadala no Valsts autoceļu fonda, kura kopējais finansējuma apjoms šogad ir ap 210 miljoniem eiro. Par finansēšanas modeli stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns:

"Valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai ir teju 200 miljoni, pārvaldīšanai 13 miljoni, un mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem ir 53 miljoni. Tas nav mainījies jau kopš pagājušās krīzes un nemainīsies arī turpmāk pēc pašvaldību teritoriālās reformas. Šogad šis kopējais finansējums ir par 50 miljoniem mazāks nekā parasti. Tie ir 212 miljoni. Bet šogad iedots papildu finansējums ceļiem aptuveni 155 miljoni eiro. Tātad no 55 miljoniem eiro (novadu reformas finansējums) 20 objekti ir vietējie ceļi, kam atvēlēti 22 miljoni eiro. Savukārt no otras papildu finansējuma summas 100 miljoniem eiro 0,6 miljoni vietējiem ceļiem."

Pašvaldību savienība skeptiska par valsts plāniem

Pašvaldību savienības tautsaimniecības jautājumu padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka ceļu nozarei pēdējos divos gados ir rekordliels kopējais finansējums, taču tas ir, tikai pateicoties neparedzētiem papildu līdzekļiem, tostarp pandēmijas naudai, kas ir jāizlieto jau šogad.

"Otra lieta, kas mūs satrauc vēl vairāk, ir tas, ka salīdzinoši maza daļa ir tiem ceļiem, ko saucam par vietējiem ceļiem. Ja mēs runājam par to, ka tā valsts ceļu sakārtošanas programma, kura tika pagarināta līdz 2023. gadam, jau ir pabeigta un galvenie ceļi ir sakārtoti tuvu 80% apmērā, un uzlabojies reģionālo autoceļu stāvoklis, tad šajā it kā pabeigtajā programmā ir pazuduši valsts vietējie ceļi. Pretī tam ir novadu reformas 300 miljoni eiro ceļiem un ap 900 kilometru ceļa. Bet procentuāli tā nauda pienesīs ap 4,9% ceļu uzlabošanās līmeni no kopgaruma, bet vietējiem ceļiem pienesums būs 2,3%, bet tieši vietējie ceļi ir mugurkauls teritoriālajai reformai," norāda Salmiņš.

Viņš arī vērš uzmanību, ka plānošanas dokumentos nav skaidrības par ceļu finansējumu nākotnē:

"Nacionālajā attīstības plānā transporta pamatnostādnēs nav paredzēts finansējums nedz valsts vietējiem ceļiem, nedz pašvaldību autoceļiem. Tā ir tā lieta, ka ir lozungs, ka tiks izveidotas lielas, spēcīgas pašvaldības. Tās būs lielas, bet par finansējumu jau varam diskutēt, jo tas jau, sākot ar šo gadu, ir samazināts. Un teritoriju paplašināšana nedod iespēju atstrādāt vai piesaistīt finansējumu, ja pamata finansējums ir samazināts.

Jautājums par valsts vietējiem ceļiem noteikti paliks atklāts, jo abas ministrijas šo jautājumu ir atstājušas bez ilgtermiņa risinājuma. Īstermiņā būs 300 miljoni. Bet kas tālāk?"

Satiksmes ministrijas pārstāvis Vectirāns skaidro, ka šobrīd ir izstrādāta tieši valsts galveno ceļu attīstības stratēģija. Savukārt turpmākajos gados papildu naudu ceļiem varēšot iegūt arī no jaunā Eiropas fondu plānošanas perioda naudas.

Satiksmes ministrijas dati liecina, ka patlaban ar asfalta segumu Latvijā sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 30,7% ceļu. No grants ceļiem sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 56% ceļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt