LPS līderis Andris Jaunsleinis pēc iepazīšanās ar Šadurska piedāvātajām izmaiņām izglītības sektorā atzina, ka ministra virzītās idejas kopumā ir pieņemamas. Šadurska piedāvātās reformas ir nevis revolucionāras, bet evolucionāras, sprieda Jaunsleinis.
Tāpat LPS līderis pauda prieku, ka skolu tīkla reformā ir iesaistīta ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet arī citas ministrijas.
Piemēram, Labklājības ministrija (LM) uzsākusi darbu pie "sociālā spilvena" skolotājiem, kas zaudēs darbu, kā arī pie jaunāku skolotāju pārkvalificēšanas. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) domā, kā skolēnus pēc skolas slēgšanas pārvadāt uz tālākām skolām.
Tiesa, joprojām neatrisināts jautājums ir par ceļu kvalitāti reģionos. Proti, ja vecākiem reģionos nāksies savus bērnus vest uz tālāku skolu pa ceļiem, kas ir sliktā kvalitātē. SM par iespējām uzlabot ceļu stāvokli skaidru atbildi nav devusi, taču likusi noprast, ka līdz 2020.gadam naudas zemes ceļu atjaunošanai nav.
LPS saistībā ar skolu tīkla attīstību nolēma rosināt valdību izstrādāt un finansēt sabiedriskā transporta uzlabojumu programmu, skolu internāta attīstības programmu, darbu zaudējušo pedagogu profesijas maiņas un sociālā nodrošinājuma programmu, kā arī programmu skolu ēku pielāgošanai jaunām funkcijām.
Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka šis mācību gads būs pēdējais 16 skolām, taču tas, cik skolu vēl slēgs vai pārveidos, pagaidām nav zināms.
Reformas daļa, kas visvairāk skars tieši pašvaldības, būs skolu slēgšana vai reorganizēšana. Ministra ieskatā – 1. līdz 6. klases posms jāatstāj maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai. "Kas attiecas uz 7.-9. klasi - šķiet, ir neiespējami mums saglabāt pamatskolas, kurās šajās trijās klasēs kopā summā mācās pieci, septiņi, deviņi, 11 bērni. Būsim reālisti, ar skolu, kur 7.klasē ir divi bērni, 8. klasē trīs bērni un deviņi. Arī kādi divi-trīs bērni, šīm skolām nav nākotnes," norāda Šadurskis.
Ministrija noteiks, cik bērniem jābūt katrā no klasēm un visā skolā kopumā, lai to uzskatītu par saglabājamu. Šie skaitļi atšķirsies atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā apvidū. Ministrija nevar piespiest reorganizēt kritērijiem neatbilstošās skolas, taču, ja pašvaldības izlems to nedarīt, šīm skolām ies secen papildu valsts nauda. Tas pašvaldībām rada jautājumus. "Sakiet, lūdzu, jūs runājat par 7.-9.klasi – kāds tad tas piepildījums varētu būt, no kura jūs šo koeficientu varētu palielināt?" jautāja kāda no sanāksmes dalībniecēm. "Nu, laikam mazāk par 21 bērnu – es tā kā neredzu, ka tā ir skola," atteica Šadurskis.
Jautājumi ir arī par citām niansēm, taču kopumā pašvaldību savienība ieceres atbalsta. Vietvaras izvirza arī savas prasības, piemēram, attīstīt internātskolas un saņemt valsts atbalstu slēgto skolu ēku pielāgošanai citām vajadzībām. Valstij arī jārēķinās ar blakus problēmām, ko reforma radīs.
Izglītības ministrs Šadurskis intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atkārtoti atzina, ka skolotāju algu modelis būs jauns, taču viņš neatklāja, kāda varētu būt skolotāju algas likme nākamajā mācību gadā. Vispirms ministrija pabeigs aprēķinus par algu palielināšanas iespējām un prezentēs tos skolotāju organizācijām un pašvaldībām.
Ministrs norādīja, ka plašā skolu tīkla dēļ skolotāji vietām Latvijā nav pilnībā noslogoti un saņem zemas algas. "Tas vienkārši ir jāatrisina," teica ministrs, norādot - skolas no 1.līdz 6.klasei jāsaglabā maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai.
"Otra lieta, kas ir par 7.-9.klasi, tur IZM piedāvās minimālo skolu piepildījuma modeli - bērnu skaitu. Ja skolas atbildīs šim modelim, tādā gadījumā iestāsies jaunais pedagogu palielināta finansējuma modelis," klāstīja ministrs, norādot, ja skola neatbildīs jaunajam modelim, tad pašvaldībai tiks dots laiks "sakārtot šo, lai resursus varētu efektīvi izmantot".
Šadurskis piebilda, ka attiecībā uz 10.-12.klasi iepriekšējā valdība jau pieņēmusi noteikumus par minimālo skolēnu skaitu klases atvēršanai. "Tātad, atbilstoši tam zināmā mērā optimizēsies skolu tīkls vidusskolā attiecībā uz 10.klases atvēršanu," teica ministrs.
