Salmiņš sacīja, ka pašvaldības ir gatavas Ukrainas bēgļu uzņemšanai, taču problēmas rada valsts plāns bēgļu uzņemšanai. “Joprojām dažādu iemeslu dēļ tas nestrādā. Acīmredzot divas ministrijas joprojām nevar vienoties par kārtību,” teica LPS pārstāvis.
Ja jaunnedēļ šo problēmu neatrisinās, tas varot radīt problēmas cilvēku no Ukrainas uzņemšanai.
“Otra lieta – ministrijas īsti nav gatavas algoritmam, kā kompensēt pašvaldībām izdevumus. Faktiski visa veida finansējums – gan viesnīcas, gan paredzētais GMI pabalsts, gan krīzes pabalsti, gan arī citi izdevumi, kas iet caur pašvaldību budžetiem, – tie jāapmaksā pašvaldībām, un tad pašvaldības cer uz to, kādā veidā valsts kompensēs,” sacīja Salmiņš.
Viņš arī pauda, ka pašvaldības pašlaik domā plašāk, piemēram, tiekot domāts par kopmītnēm, kurās varētu izmitināt cilvēkus no Ukrainas, savukārt Ogrē apsver nekustamā īpašuma nodokļa atlaides cilvēkiem, kas uzņem ukraiņus.
Attiecībā uz izglītības iespēju piedāvāšanu Salmiņš norādīja uz vietvaru aplēsēm, ka būs jāuzņem apmēram 4500 bērnu. Pašlaik notiekot aptauja par pašvaldību iespējām piedāvāt izglītību, un jaunnedēļ varētu būt pirmie secinājumi. Pašvaldības esot apņēmušās jautājumu saistībā ar skolām risināt.
Vienlaikus LPS pārstāvis saskata problēmas attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērniem, jo bērnudārza vietu trūkums Latvijā bijis arī līdz šim.
Par to, ka pašvaldības ir atsaucīgas, izmitinot bēgļus no Ukrainas, šonedēļ intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”). Vienlaikus viņa atzina, ka pašvaldības ilgstoši bez valsts atbalsta to nevarēs darīt.
Pašlaik izmitināšanu apmaksā pašvaldības. “Bet mēs apzināmies pašvaldību ierobežojumus un meklējam risinājumus, (..) lai būtu valdības lēmums par naudas pakāpenisku piešķiršanu. Un lai Ekonomikas ministrija sāktu maksāt viesnīcām,” sacīja Golubeva.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
