Organizācijas ieskatā, aiz šķietamām rūpēm par privātās reģionālās preses izdevumiem slēpjas centieni ierobežot informācijas brīvību, tostarp ieviešot cenzūru pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Piektdien pieņemtajā LPS rezolūcijā par tiesībām saņemt informāciju ir uzsvērts, ka katram iedzīvotājam ir tiesības informāciju par to, kā pašvaldība pilda priekšvēlēšanu solījumus, pamato savus patstāvīgos lēmumus un piemēro valsts politiku vietējiem apstākļiem, saņemt no pirmavota.
Savukārt atteikšanās no pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un reklāmas laukumu pirkšana nav likumīgs problēmas risinājums. Tādā gadījumā iedzīvotāji ne tikai nesaņemtu informāciju, bet arī pieaugtu budžets sabiedrības informēšanai, kas novestu līdz pakalpojumu samazinājumam, teikts rezolūcijā.
Tiek arī atgādināts, ka katrai pašvaldībai ir tiesības patstāvīgi izvēlēties informēšanas formas, tostarp viedokļu žurnālistiku, notikumu žurnālistiku un informēšanu par pašvaldības iedzīvotājiem domātiem pasākumiem. Pašvaldības tiek aicinātas atturēties no patstāvīgi noteiktu komercreklāmas veidu izvietošanas pašvaldību izdevumos.
Savukārt vietējie privātās preses un pašvaldības preses izdevumi tiek aicināti publicēt savus īpašniekus un tiem piederošo daļu vai akciju struktūru.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrija Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitā konstatēja, ka Latvijā ir nostiprinājusies prakse valsts un pašvaldību iestādēm nodarboties ar mediju satura finansēšanu un mediju komercdarbību. Tādā veidā tiek samazināti potenciālie ieņēmumi no reklāmas privātajiem reģionālajiem medijiem, kas jau tā sarūkošā reģionu iedzīvotāju skaita un citu tirgus tendenču dēļ piedzīvo auditorijas skaita lejupslīdi. Problēmu ir identificējuši arī reģionālo laikrakstu izdevēji un Latvijas Žurnālistu asociācija, pieprasot skaidru valsts politiku ar aizliegumu pašvaldībām izdot savus informatīvos izdevumus.
Konkurences padome savās 2015.gada Konkurences novērtēšanas vadlīnijās valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem ir norādījusi, ka pašvaldību līdzdalība mediju tirgū varētu apdraudēt mediju ienākumu gūšanas iespējas un ilgtspēju, jo finansējums no pašvaldības budžeta tos nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Attiecīgi šādos bezmaksas izdevumos būtu publicējama pašvaldības iedzīvotājiem būtiska neitrāla informācija. Savukārt žurnālistikas materiālu un reklāmu publicēšana bezmaksas izdevumā, Konkurences padomes ieskatā, vairs neizriet no likuma prasībām.
LPS valde 2015.gada 6.oktobrī šajā jautājumā ir lēmusi, ka, ņemot vērā pašvaldību izdevumu nozīmi vietējās demokrātijas veicināšanā, vēlme tos slēgt vai ierobežot ir vērtējama kā apdraudējums viedokļu dažādībai un demokrātijai. Tomēr LPS veic detalizētu aptauju un izpēti par reklāmu izvietošanas praksi un izmaksām pašvaldību informatīvajos izdevumos, kā arī sadarbībā ar pašvaldību speciālistu darba grupu izstrādā labās prakses vadlīnijas pašvaldību izdevumu veidošanai.
