LPS valde otrdien, 15. janvārī, tikās ar topošās valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un pauda gandarījumu par premjera amata kandidāta profesionālo redzējumu un gatavību sadarboties ar pašvaldībām, lai pieņemtie lēmumi "būtu balstīti uz reālajām vajadzībām un reālo situāciju".
Kritiku no vietvaru puses izpelnījās jaunās valdības deklarācija, kas tikšanās laikā raksturota vairāk kā melnraksts un dokuments, kurā trūkst profesionāla un izsvērta redzējuma par pašvaldību, reģionālo un Latvijas attīstību kopumā.
Pašvaldību vadītāji piedāvāto deklarācijas projektu nodēvēja kā atkāpšanos no demokrātijas un iejaukšanos pašvaldību autonomajās funkcijās.
"Tāpat piedāvātajā deklarācijas tekstā ir skaidri redzama nepārdomāta pieeja plaši apspriestajai reģionālajai reformai. Kā uzsvēra LPS valde, līdz šim nav izvērtēta reforma, kas notika 2009. gadā – tās ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem un lietderība kopumā. Turklāt pašvaldības jau šobrīd plaši praktizē dažādas sadarbības formas, tādējādi optimizējot gan pakalpojumu pieejamību, gan ietaupot budžeta līdzekļus," paziņojumā medijiem norāda LPS.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vērsa Kariņa uzmanību arī uz medijos izskanējušo viedokli par nepieciešamību pārskatīt daļu, ko pašvaldības saņem no kopējiem valsts ieņēmumiem.
"Pašvaldības savu darbību plāno ilgtermiņā, tāpēc pašvaldībām piekrītošā nodokļu proporcija 19,6% apmērā valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos ir jānostiprina ar likumu kā pastāvīga norma. Šādā gadījumā darbotos proporcionalitātes princips starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām: palielinoties nodokļu ieņēmumiem valstī kopumā, pieaugtu arī pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms; attiecīgi krīzes laikos, sarūkot kopējiem ieņēmumiem, proporcionāli samazinātos arī pašvaldību budžeti," uzsvēra Kaminskis.
Tikšanās noslēgumā LPS valde vienojās izstrādāt ieteikumus jaunizveidotajai deklarācijai un nosūtīt tos Kariņam visdrīzākajā laikā.
LPS mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka LPS valdē darbojas gandrīz 20 dažādu vietvaru vadītāji un deputāti, piemēram, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība), Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
KONTEKSTS:
"Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Kariņš piedāvājis veidot nākamo valdību piecām partijām - apvienībai "Jaunā Vienotība", Jaunajai konservatīvajai partijai, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Nacionālajai apvienībai, opozīcijā atstājot partiju "Saskaņa" un līdzšinējo varas partiju - Zaļo un Zemnieku savienību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību jaunajā valdībā iecerēts uzticēt partijas "Attīstībai/Par!" politiķim Jurim Pūcem.
Starp topošās valdības prioritātēm būs administratīvi teritoriālā reforma, eksporta veicināšana un reformu turpināšana izglītībā un veselības aprūpē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Pūce iepriekš norādīja, ka teritoriālā reforma būs saistīta ar ekonomiski pamatotu pašvaldību izveidošanu.
