Paziņojumā medijiem LPS norādīja, ka IZM piedāvātais modelis paredz atbildību par mērķdotācijas sadalījumu nodot pašvaldībām. Tām būs jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadīšanai, skolu tīkla uzturēšanai.
Pašvaldību savienība uzskata, ka ministrijas piedāvājums būtu ļoti detalizēts un balstīts uz precīziem aprēķiniem, tostarp arī vidējā termiņā un ņemot vērā katras pašvaldības specifiku. Tāpēc esot nepieciešams sagatavot konkrētus aprēķina piedāvājumus katrai pašvaldībai, lai novērstu nevienlīdzību atalgojumā, norādīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Vienlaikus ar šī modeļa atbalstīšanu LPS aicina ministriju izvērtēt skolēnu skaita blīvuma koeficientus gan Rīgā, gan reģionos, lai nodrošinātu līdzsvarotu visas izglītības sistēmas attīstību un kvalitatīvas izglītības pieejamību, kā arī lai realizētu mērķi izlīdzināt pedagogu atalgojumu.
LPS aicina IZM pārrēķināt valsts finansējumu vienam izglītojamajam saistībā ar koeficientu pārrēķināšanu.
Pašvaldību savienības valdei ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) esot apliecinājusi, ka līdz 2022. gada martam notiks darbs ar katru pašvaldību, līdz maijam tiks precizēti finanšu aprēķini un iesniegts nepieciešamā papildu finansējuma pieprasījums.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādā pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest 2022. gada 1. septembrī.
IZM pedagogu atalgojuma noteikšanā piedāvājusi atteikties no līdzšinējā modeļa "Nauda seko skolēnam", tā vietā izvēloties kādu no trim izstrādātajiem pedagogu algu finansēšanas modeļiem. Ministrijā par vispiemērotāko uzskata modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Šobrīd pret to iebilst vairāki sociālie partneri. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) nemierā, ka apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Tāpat arodbiedrība nav apmierināta arī par to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.
Tomēr novembra sākumā valdību veidojošo partiju politiķi pauda atbalstu skolotāju atalgojuma modeļa maiņai.
