Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Nepilnības bāriņtiesu sistēmā: kas jāmaina, lai tās strādātu bērnu interesēs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Linkopība Latvijā praktiski iznīkusi, šobrīd turas vien linu pārstrādes nozare

Novadu reforma: ministra piedāvājums, mēru iebildumi un iedzīvotāju viedokļi

Pašvaldību reforma - mēri iebilst, bet iedzīvotāju domas dalās

Nākamajā nedēļā - otrdien, 14. maijā, - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce («Attīstībai/Par!») ir ieplānojis kolēģus valdībā iepazīstināt ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tad arī Ministru kabinets lems, vai reformas piedāvājums kļūs par visas valdības sarunu pozīciju diskusijās ar pašvaldībām. Runāties ar 119 vietvaru vadītājiem un iedzīvotājiem plānots nākamos četrus mēnešus, bet lielākā daļa mēru jau tagad ir sakrustojuši rokas aizsardzības pozā, sakot, ka ir tikai pavirši uzzīmēta jaunā Latvijas pašvaldību karte, bet tādu ideju īstenošana mūsu reģionus teju vai vedīs iznīcībā. Ko piedāvā ministrs, kāpēc vēl pirms sarunām ir sabozušies mēri un ko par reformu saka paši iedzīvotāji?

ĪSUMĀ:

«Šis ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pagaidu piedāvājums pirms sarunām ar pašvaldībām par optimālo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Pēc valdības lēmuma plānojam četrus mēnešus aktīvi sarunāties ar pašvaldībām, bet ar šo pašvaldību iedzīvotājiem – pat ilgāk,» saka Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), kas pašvaldību lietu ministra amatā ir aizvadījis pirmās simt dienas. Ilgi briedinātās un līdz valdības maiņai tā arī nesāktās pašvaldību reformas otrās kārtas startu viņš sauc par galveno padarīto darbu. Vēl pēc simt dienām jau būšot koriģēta karte un radīts jauns apdzīvoto vietu likums, ko rudenī vētīs valdība un Saeima.

Pūce: Pašvaldību karte pēc četriem mēnešiem var mainīties, taču ne būtiski

Uz Latvijas Radio jautājumu, vai bez Rīgas, Jūrmalas un citām pašvaldībām, kuru teritorijas pēc reformas nemainītos, kāda atbalsta VARAM pašreizējo reformas piedāvājumu, Pūce atbild: «Jā, protams, ir.» Tās gan neesot konkrētas domes, jo domju balsojumi par reformu nav bijuši. Taču mēri gan Pūcem esot teikuši, ka piedāvājums ir īsti vietā un ka reforma ir vajadzīga. Ministrs lēš, ka no visiem domju priekšsēdētājiem ap 10 – 15% reformas piedāvājumu aktīvi atbalsta, tikpat esot izteikti pret, bet pa vidu esot grupa, kas seko līdzi savu politisko spēku nostājām vai vēl tikai prāto, kādu pozīciju ieņemt.

Savukārt mēriem, kas uzskata, ka ir tikai uzzīmēta jaunā pašvaldību karte bez ieguvumiem, nozares ministrs rosina vispirms apskatīt ministrijas sagatavoto prezentāciju un izvērtējumu. «Ir jāsaprot, ka administratīvi teritoriālā reforma pirmkārt ir pārvaldības reformas. Tas ir tikai priekšnosacījums citām reformām, kas varētu notikt. Esmu runājis ar faktiski visiem valdības locekļiem par tiem ieguvumiem, kas varētu būt no reformas, un jautājis, ko viņi sagaida. Absolūts vairums valdības gaida teritoriālo reformu kā iespēju realizēt reformas viņu jomās,» stāsta Pūce.

«Esmu diezgan atvērts – ja ir labi alternatīvi scenāriji, kas tomēr izpilda kritērijus, tad mēs esam atvērti,» ministrs atbild uz jautājumu par iespējām koriģēt pašlaik iezīmēto pašvaldību karti. «Tehniski redzam iespējamus arī citus scenārijus, taču vairumā gadījumu izmaiņas teritorijās ir grūti uzmodelēt citādas.»

Vietvaras ir kļuvušas par agresīvām konkurentēm cīņā par nodokļiem

Līdz reformas nepieciešamībai ir novedusi virkne faktoru, no kuriem galvenais – milzīgās atšķirības tajās iespējās, ko var saņemt dažādu pašvaldību iedzīvotāji. No Rīgas attālākie mazie novadi var piedāvāt daudz trūcīgāku pakalpojumu skaitu, kam seko pašvaldības nīkuļošana un neizbēgama cilvēku aizplūšana. Savukārt lielās vietvaras iedzīvotāju un nodokļu pievilināšanā sākušas agresīvu cīņu. Uz to novadu reformas piedāvājuma prezentācijā pirms mēneša visai emocionāli norādīja ministrs Pūce: «Manā izpratnē tas ir neapmierinoši! Vai Latvijas iedzīvotāji ir ar to apmierināti? Atbilde ir – kā nu kurš. Skaidrs, ka cilvēki, kuri saņem labākus pakalpojumus, priecājas par to!»

Būtiskās atšķirības pašvaldību dzīvēs, pēc ministra domām, labi novērojamas kaut vai pēc dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas datiem. «Cilvēki, piemēram, izvēlas pašvaldību pēc tā, cik lielu pabalstu bērnam samaksā par mācīšanos privātajā bērnudārzā. Daļa piedeklarējas tur, kur ir lielāka iespēja ātrāk saņemt pakalpojumus labākā kvalitātē. Cilvēki piemērojas. Taču faktiski mēs izveidojam situāciju, kur pašvaldības nevis konkurē par ekonomiskās attīstības iespējām savā teritorijā, bet sacenšas ar to, kura piedāvās lielāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vai kā vēl gudrāk ievilināt savā skolā kaimiņu novada bērnu. Piemēram, ne vairs vienkārši braucot ar autobusu līdz pieturai, bet piebraucot līdz dzīvesvietas durvīm, maksājot stipendijas par to, ka cilvēks ir ticis līdz vidusskolai un tamlīdzīgi!»

Mēri pret reformu iebilst; liela daļa zaudētu prāvus ienākumus un iespēju rīkoties ar pašvaldības maku

Tomēr, kad Latvijas Radio uzrunā par teritoriālās reformas piedāvājumu pašreizējos mērus, viņi ir vēl emocionālāki par ministru. Piemēram, Amatas novadu ar nedaudz virs sešiem tūkstošiem iedzīvotāju plānots pievienot teritorijas ziņā būtiski mazākajam Cēsu novadam, kur cilvēku gan ir trīs reižu vairāk, turklāt ar augošu dinamiku. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Amatas novadu nu jau gandrīz divdesmit gadu vada «zaļzemniece» Elita Eglīte. «Es savā mūžā esmu piedzīvojusi jau trīs reformas, mana pieredze ir liela! Jautājums ir izsakāms trīs vārdos: vai būs ceļi, pa kuriem braukt laukos; vai būs nauda, ar ko katrai pašvaldībai strādāt; vai cilvēki saņems to, ko saņem šodien? Ja tas viss būs, Latvija dzīvos!» Pašai viņai atbildes uz šiem jautājumiem vēl nav, jo esot pārdomās, nosaka Eglīte, un aizsteidzas.

Amatas novadam viens no kaimiņiem ir Pārgaujas novads. Tur jau 15 gadu vadībā ir Hardijs Vents no saraksta «Vienoti novadam». Apvienošanas gadījumā kādam no tuvējo novadu mēriem amatu nāktos zaudēt līdz ar 30 tūkstošu eiro gada ienākumiem.

Hardijs Vents gan saka – nauda nav noteicošais: «Neko prātīgu un maigu es nevaru pateikt, jo šis ir gadījums, kad nav īstenots neviens no nosacījumiem, par ko bija vienošanās ar pašvaldībām. Ir vienkārši izmests teritoriālais iedalījums, nevērtējot pašvaldību kopīgos virzienus vai uzsāktos darbus. Līdz ar to šis piedāvājums vispār nav pieņemams!»

Piemēram, kritiku neizturot apgalvojums, ka ieguvums būs finansiāls kaut vai deputātu skaita samazinājuma dēļ – Pārgaujas domē deputāti mēnesī nopelnot no 7 līdz 13 eiro.

Pārgaujas novada vadītājs Vents atklāj, ka septiņi turienes novadi izveidojuši sadarbības teritoriju, kurā sadarbojas daudzās jomās, piemēram, ir kopīga izglītības pārvalde, būvvalde, bāriņtiesa. «Mēs būsim spiesti šo visu pārstrukturizēt un skatīties, ko darīt tālāk,» dusmīgs ir mērs, taču nepiekrīt, ka savā ziņā teritoriju un funkciju paplašināšanās dzīvē jau ir notikusi: «Neviens likums mums to nav aizliedzis!»

Rundāles vadītājs atsaucas uz cilvēku domām, bet aptauju nemaz nav veicis

Līdzīgi Pārgaujas un Amatas mēriem izsakās arī Rundāles novada ilggadējais šefs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība). Pirms 24 gadiem viņš sāka vadīt Rundāles pagastu, pēc iepriekšējās reformas stūrē tāda paša nosaukuma novadu. Iedzīvotāju skaits nokrities zem četriem tūkstošiem, tādējādi jau pašlaik tiek pārkāpts likums par minimālo cilvēku skaitu pašvaldībā. Ja Rundāli pievienotu Bauskas novadam un viņš nekļūtu par tā mēru, Okmanis līdz ar amatu zaudētu arī vairāk nekā 40 tūkstošu eiro gada algu.

Par topošo reformu viņš klaušinājis savus cilvēkus: «Mani iedzīvotāji saka, ka viņi to [Rundāles pievienošanu Bauskas novadam] negrib. Viņi gaida, kad būs aptauja. Visticamāk, mēs rīkosim. Klausīšu tam, ko iedzīvotāji teiks.»

Uz jautājumu, vai reformā saredz riskus, Okmanis atbild ar lakonisku «protams!». Viņš atklāj, ka pirms iepriekšējās reģionālās reformas pats astoņus gadus vadījis Bauskas rajona padomi. Tagad tā būtu atgriešanās pagātnē, riskējot zaudēt desmit gados panāktos labumus. «Toreiz rajonā bija 17 pašvaldību, katrā bija savs budžets, sava lemšana, savas iespējas. Bija kopīgās funkcijas, piemēram, internātskolas, sabiedriskais transports, kultūra, novadpētniecība, tūrisma informācijas centrs. Nebija atņemta iespēja «uz vietas» lemt par saviem ceļiem, bērnudārziem, komunālo saimniecību.»

Mēra krēslu Okmanis gan nebaidoties zaudēt, jo tajā ir jau 24 gadus, bet par to lai lemjot iedzīvotāji.

Rundālnieki atbalsta mēru, gan ir vienaldzīgi, gan grib apvienošanos ar Bauskas novadu

Ko tad paši iedzīvotāji saka par apspriešanai izlikto jauno novadu karti? Rundāles ciematā ceļmalā tirgojamies ar pašaudzētiem dārzeņiem Latvijas Radio sastop Ligitu un viņas paziņu Maiju. Abas runā mēra Okmaņa valodā: «Man nepatīk! Reiz jau sadalīja, tad atkal kopā. Mēs jau te esam pieraduši un saraduši! Mums ir labs domes priekšsēdētājs, mums te viss tiešām ir labi!» Kundzes slavē jauno ceļu uz Sviteni, zina teikt, ka labi kotējas Pilsrundāles vidusskola, par ko liecinot augsti reitingi un tas, ka skolēni uz Rundāli dodas no Bauskas, nevis pretēji.

Tikmēr Rundālē par reformu neko nav dzirdējušas pensionāres Skaidrīte un Valentīna, kuru nostāja ir visai vienaldzīga. Un, lai gan viedokļa īsti nav, tomēr viņas ir skeptiskas - ar pensiju iztikt grūti, pēc novadu apvienošanas dzīve vieglāka nekļūs, turklāt viņām neviens apvienošanai atļauju tāpat neprasīšot. Uz Bausku gan braucot, bet tikai līdz poliklīnikai un pie mediķiem.

Pie ģimenes ārstes uz Rundāles centru savu sievasmāti ar 41 gadu vecu un koši sarkanu «moskviču» atvedis Māris Jakutavičus, kas sevi smejoties dēvē par Ūsu un par nodarbošanos tikpat jautri smej, ka tie ir spridzināšanas darbi. Viņš sevi dēvē par bijušo rundālnieku, kas nu jau divdesmit gadu dzīvo Iecavas pusē.

Par reformu Māris izsakās atbalstoši: «Man tas ļoti patiktu! Lai tikai vienojas kopā, nevis tie mazie, kas tagad. Man viss mainītos uz labo – tagad problēmu nav, nebūtu arī pēc reformas.»

Jelgavas novada cilvēkiem nepatīk uzblīdusī administrācija, tāpēc apvienošanai ar pilsētu piekrīt

Iecavas novads, lai gan arvien intensīvāk kļūst par Rīgas tā saukto guļamrajonu, jaunajā kartē ir pievienots Bauskas novadam kādreizējā rajona izskatā. Līdzīgi uzzīmēts arī Jelgavas novads, kas jau pašlaik ir viens no lielākajiem valstī. Tas pēc reformas tiktu pievienots Jelgavas pilsētai, ko apņem teju no visām pusēm. Novada administrācija jau patlaban strādā pilsētas centrā ēkā, kas savienota ar Jelgavas domes namu.

Un tieši uzblīdusī administrācija ir viens no iemesliem, kādēļ pagastos uzrunātie piekrīt novada apvienošanai ar pilsētu. Piemēram, Sesavā uzrunātās Solvita un Laura. «Tā būs labāk – mazāks tas aparāts. Viņiem vienkārši negribas, ka cilvēki domā tā, kā patiesībā domā,» Solvita vērtē domes vadības ierosināto referendumu par apvienošanos. Nozares ministrija gan tādu aizliegusi, jo referendumus pašu pašvaldību iebilžu dēļ pašlaik neatļauj rīkot normatīvi, kamēr pret vispārīgām aptaujām ministrija neiebilst. Laura teic, ka par reformu neinteresējas, bet nav pret, jo Jelgavā tāpat iepērkas un apciemo radus.

Tieši lielo pašvaldības darbinieku skaitu kā iemeslu reformai min arī Elejā sastaptās Ingrīda un Mārīte. «Manuprāt, tā ir vajadzīga, jo nu jau esam pārāk sadrumstalojušies. Ierēdņu arī ir pārāk daudz, nekā vairs nevar saprast. Mums te viņi diemžēl ir arī iebraucēji, kam Eleja daudz neinteresē. Priekšniecība nedzīvo Elejā, viņiem tā ir darbavieta, tāpēc Elejas sāpe nav viņu sāpe,» vajadzību pēc reformām pamato Ingrīda.

Savukārt Mārīte domā, ka no līdzšinējās reformas, sadaloties pašvaldībām, īsti labuma nav bijis, jo savulaik Jelgavā bijis viens domes nams, bet nu jau ir blakus tādi divi, turklāt novada dome pilsētā nomā plašas telpas arī no privātīpašniekiem.

Ministra padomnieks: Teritoriālā reforma ļautu atsperties arī citām reformām, piemēram, skolu tīkla optimizācijai

Viens no teritoriālās reformas mērķiem ir tāds, lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viena pilsēta kā attīstības centrs. Tādas idejas aizstāvis ir arī ministra Pūces padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, kas savulaik ir bijis Jelgavas novada šefa «zaļzemnieka» Ziedoņa Caunes opozicionārs domē. Pašvaldību faktisko vienotību parādot dzīve, jo liela daļa iedzīvotāju nakšņo novados, bet strādā, mācās, ārstējas, iepērkas un atpūšas pilsētās. Lasmanis pauž, ka nākamajā plānošanas periodā reģionu attīstībai būs vairāk naudas - lielākas pašvaldības to varēšot veiksmīgāk izmantot.

Savukārt drosmi prasīs ieviešamās reformas, saka Lasmanis: «Pašvaldībai ir jāspēj pieņemt politiski lēmumi vienas vai otras skolas reorganizācijai, optimizācijai, pārbūvei. Jo mazāka pašvaldība, jo ar tādiem lēmumiem grūtāk. Pašvaldībām ir jāpaskatās plašāk, lai nav tā, ka 15 – 20 kilometru rādiusā ir dažādas pašvaldības ar savu skolu un pašvaldības katra cīnās par savām skolām. Tad varbūt ir jāveido viena skola, kas ir spēcīga, lai no visām trijām izveidotu vienu progresīvu skolu.»

**

Gatavojot šo raidījumu, Latvijas Radio aprunājās arī ar Latvijas Pašvaldību savienības līderi «zaļzemnieku» Gintu Kaminski un viņa vietnieku Smiltenes mēru Gintu Kukaini no Nacionālās apvienības. Kaminska viedoklis ir – viss ir labi jau tagad, vietvarām jāļauj apvienoties, ja tās pašas grib. Var gan saprast Zaļo un Zemnieku savienību un citus politiskos spēkus, kas gadiem iekortelējušies daudzajās domēs, kur strādājošie ir arī vietējo politiķu elektorāts. Daļa varas maiņas gadījumā baidītos zaudēt darbu, tāpēc ilggadēja vara vienās rokās nozīmē ne tikai algas, bet arī lemšanu pār daudzmiljonu budžetiem. Savukārt smiltenietis Kukainis par reformu ir pielaidīgāks, lai gan esot vēl izvērtējamas lietas. Apvienošanās ieguvums viņa ieskatā būtu kaut vai nodokļu palikšana vienā pašvaldībā tuvākā darbaspēka migrācijas dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti