Pašvaldību referendumu likums atstāts 12.Saeimai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu, tajā iebalsojot arī normu, kas iedzīvotājiem ļautu lemt pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem. Tomēr galīgā izšķiršanās par šo likumu būs jaunajai Saeimai, kurā varētu būt plašāk pārstāvēti šīs ieceres pretinieki.

Likumprojekts ļautu pašiem iedzīvotājiem lemt par to, kāda izskatās vide, kurā viņi vēlas dzīvot, Latvijas Radio skaidroja Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) Saeimas sēdē brīdināja par riskiem, ko radītu šis priekšlikums: „Pašvaldību teritorijas plānošana pēc savas būtības ir vienošanās starp pašvaldību, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas notiek plānojuma izstrādes procesā sabiedriskās apspriešanas laikā. Ierosinot pašvaldības referendumu, uz noteiktu laiku tiek apturēta jau saskaņota plānojuma darbība, kā rezultātā iedzīvotājiem, zūd tiesiskā paļāvība, ka panāktā vienošanās un konkrētā redakcijā apstiprinātais akts stāsies spēkā un kļūs saistošs.”

Iebildumus gan pret likumu vispār, gan referendumiem par teritorijas plānojumu pauda arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, kurš šobrīd ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors: „Es saprotu iesniedzējus – viņiem ir sāpe. Bet dzīve nav pasaka. Tikai pasakās sliktie taisa ziepes, atnāk labie, uztaisa referendumu un visu sakārto. Dzīvē tas notiek mazliet savādāk. Vai esat padomājuši, ka jebkuru šādu formu var izmantot nelieši un tie, kas negrib attīstību?”

Tomēr vairāki deputāti aicināja šo priekšlikumu atbalstīt, piemēram, kādreizējais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks: „Šis likumprojekts un 7.priekšlikums ir tas Damokla zobens, kas karājas virs negodīgo pašvaldību vadītāju galvām, lai nepieņemtu kaut kādu kļūdainus lēmumus. Tas tiešām liks pārdomāt vairākas reizes, izdiskutēt ar sabiedrību un izskaidrot, kāpēc, zaudējot kaut kādu dabas pamatni, mēs iegūsim vairāk labuma nekā nedod pašreiz.”

Ar nepārliecinošu vairākumu - 29 deputātiem balsojot par, 22 esot pret un atturoties, bet „Saskaņas centram” balsojumā vispār nepiedaloties, priekšlikums tomēr tika pieņemts.

Tomēr galīgajā lasījumā par likumu lems jau 12.Saeima - tas tā notika, jo parlaments atbalstīja šo Kučinska piedāvāto priekšlikumu termiņu.

Savukārt Kronblūms jau no rīta atzina - ir grūti prognozēt, kāds būs likumprojekta liktenis, ja to nepieņems šī Saeima: „Mēs, protams, mēģināsim to pieņemt pašlaik līdz galam. Mums jāpārvar šī pirmā barjera, tad varam ķerties trešajā lasījumā pie kvorumiem. Ja neizdosies šo, mēs centīsimies nākošajā [Saeimas sasaukumā]. Mums ir „No sirds Latvijai” parakstīts dokuments, kas atbalsta, Reģionu partijas un Nacionālās apvienības parakstīts dokuments. Vienīgi no „Vienotības” mums nav dokumenta, bet solījums. Ceram, ka viņi vārdu turēs.”

Jūrmalas aizsardzības biedrība arī norāda, ka likumprojektā šobrīd paredzētais kvorums - puse no balsstiesīgajiem pašvaldības iedzīvotājiem - ir nesamērīgi augsts, jo ir lielāks par vidējo aktivitāti pašvaldību vēlēšanās. Pēdējās vēlēšanās vairāk nekā 50% aktivitāte bija vien Rīgā un apmēram sestdaļā novadu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti