Jau 2007. gadā, neapmierināti ar Jūrmalas domes plāniem par vērienīgu apbūvi kāpu zonā, Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsās pie toreizējās prezidentes Vairas Vīķes Freibergas, aicinot iniciēt izmaiņas, kas dotu iedzīvotājiem tiesības rosināt pašvaldību līmeņa referendumus. Saeimā likums nonāca tikai 2013. gadā, vēl pēc diviem gadiem deputāti to apstiprināja otrajā lasījumā. Tagad, kad pagājuši vēl divarpus gadi, Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija nolēmusi to virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā.
Tomēr arī pēc apstiprināšanas likuma stāšanās spēkā varētu aizkavēties, jo paredz papildu uzdevumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). "Ar 1. janvāri mēs vairs nevaram paspēt, jo tas ir pēc trīs mēnešiem. Ātrākais būtu 1. jūlijs, bet es teiktu, ka sākam ar 2019. gadu," neslēpj PMLP Personu datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis.
Likuma pēdējā versija paredz, ka pašvaldības referendumu tās iedzīvotāji varēs rīkot par novada attīstības stratēģiju, domes lēmumu par publisku ēku būvniecību, kā arī lai iniciētu domes atlaišanu. Sākotnējās iniciatīvas autori ar to nav apmierināti.
"Es tikai gribu teikt, ka ļoti žēl, ka jūs šo sistēmu esat padarījuši pilnīgi bezjēdzīgu attiecībā uz tiem mērķiem, kas mums bija,"
uzsver biedrības vadītājs un Jūrmalas domes deputāts (“Tev, Jūrmalai”/JKP) Uldis Kronblūms.
Jūrmalas aizsardzības biedrība norāda – likumprojektā trūkst punkta, kas ļautu rīkot referendumu par grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā.
"Mēs esam 10 gadu garumā pārliecinājušies, ka sabiedriskā apspriešana nestrādā, vismaz Jūrmalā noteikti. Pēc ilgām pūlēm mēs panācām, ka šis punkts ir, bet jaunā Saeima sanāca un izsvītroja vienīgo punktu, kura dēļ mēs visus šos gadus cīnījāmies. (..) Ja viens rokas pacēliens kādam pieliek dažas nulles pie viņa īpašuma, bet mums tas ir mīnuss, skaidrs, kāpēc tas viss notiek," saka Kronblūms.
Viens no apakškomisijas locekļiem Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") savukārt sēdes laikā vairākkārt norādīja – labāk šāds likums nekā nekāds.
"Principā, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, kāds viņš ir, mēs nepieņemsim neko, jo neviens likums nevar apmierināt visus, padarīt visus laimīgus. Šeit ir jāpieņem tas likums, jāpaskatās, kā viņš strādā, un ja strādā slikti, var labot," norāda Dolgopolovs.
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja rosināt pašvaldību referendumu jebkurā brīdī, visu laiku jāuztur aktīvs iedzīvotāju reģistrs. PMLP tam nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.
2014. gadā, kad Saeima likumprojektu atbalstīja otrajā lasījumā, Kronblūms uzsvēra, ka likumprojekts ļautu pašiem iedzīvotājiem lemt par to, kāda izskatās vide, kurā viņi vēlas dzīvot, kā arī ierobežot pašvaldības deputātu varu, kuri nereti, nonākot pie varas, realizē projektus, kas ir tikai atsevišķu īpašnieku vai biznesa pārstāvju interesēs.
