Plaude stāstīja, ka Tukuma novada dome nevēlas iesaistīt darbā ne sabiedrību, ne arī žurnālistus. Pat opozīcijas deputātiem nereti ir neiespējami sagatavoties sēdei, lai tajā iesaistītos, jo tiek īstenota prakse sasaukt ārkārtas sēdes pēdējā brīdī.
Ārkārtas sēdēm žurnālisti nevar sekot līdzi. Pēc Plaudes teiktā, medijam iespējams ziņot tikai par jau nolemto, nevis iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesa analīzē. Tukuma novada dome pērn 15 no 27 sēdēm pasludināja par ārkārtas. Šogad arī divas no četrām bijušas ārkārtas sēdes. Netiekot arī paskaidrots iemesls.
Kā piemēru domes necaurspīdīgumam Plaude minēja arī to, ka sēžu videotranslācijas, kas Tukumā iepriekš bija, tikušas pārtrauktas. Iemesli neesot bijuši saprotami.
Vēl arī žurnālistiem darbs tiekot sarežģīts, jo uz katru sēdi jāierodas ar jaunu pilnvaru, ka korespondents veic darba pienākumus. "Ko citu viņš tur varētu darīt?" retoriski vaicāja Plaude. Viņa norādīja uz gadījumu, kad pilnvaru parakstījusi uz ielas. Tam sekojis iesniegums policijā, ka paraksts ir viltots.
Plaude jaunajā likumā par pašvaldībām vēlētos redzēt, ka informācijas caurspīdīgums domēm ir obligāts. Karš pret vietējo neatkarīgo žurnālistiku sākās jau pagājušā gada sākumā, kad notika varas maiņa.
KONTEKSTS:
Pašvaldību dzīvē jāiesaista arvien vairāk vietējo iedzīvotāju, ļaujot pašiem lemt būtiskus jautājumus, paredz jaunais pašvaldību likumprojekts. Līdz ar tā spēkā stāšanos nākamgad lēmējvaras un izpildvaras funkcijas tiks skaidrāk nodalītas, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali. Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi.
Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes. Turklāt turpmāk ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.
