No trešdienas Jūrmalā ikviens deklarētais pensionārs Majoru vidusskolā un Kauguru vidusskolā var saņemt jūrmalnieka karti.
Tā būs personalizēta viedkarte, uz kuras norādīts personas vārds, uzvārds, fotogrāfija un kartes derīguma termiņš – pieci gadi.
Karte apliecinās Jūrmalas iedzīvotāja statusu, skaidro domes Attīstības pārvaldes sabiedriskā transporta plānotāja Lelde Brača. “Karte tiek izdalīta trīs posmos. Sākotnēji pensionāri un skolēni, pensionāriem uzsākām testa režīmā šodien, rīt viss notiek pēc pilnas programmas. Skolēniem programma sākas 1.septembrī, jo skolēni atrodas brīvlaikā, bet mums viņi ir jāfotografē. To mēs varam sākt līdz ar jauno mācību gadu. (..) Šobrīd aptuvenais pensionāru skaits ir 12 000 un visi šo karti vairāk vai mazāk ir izņēmuši. Iepriekš mums bija kartes papīra formātā, kas bija kādiem 12 000 cilvēku,” stāsta Brača, piebilstot, ka atlaide ir 100%.
Tātad vismaz sākotnēji ar jauno karti Jūrmalas pensionāri turpmāk varēs pilsētas sabiedriskajā transportā pārvietoties bez maksas. Pietuvinot karti nolasīšanas ierīcei pie šofera, tiks izdrukāts čeks. Tādējādi pašvaldība varēs izsekot dotāciju izlietojumam. No nākamā gada tādas kartes izsniegs arī skolēniem, bet pēc tam arī citiem iedzīvotājiem dažādu labumu saņemšanai. “Jūrmalā ir pieņemti tādi saistošie noteikumi, ka no 1. līdz 12.klasei skolēniem ir brīvpusdienas. Attiecīgi šo uzskaiti mēs vēlamies virzīt caur elektronisko karti. To mēs plānojam no 2018.gada, jo skolās ir nepieciešamas tā saucamās turniketu sistēmas, pie kurām skolēni varēs pieiet piereģistrēties un attiecīgi varēs veikt uzskaiti, ka viņš ir ieradies skolā un tad varēs ierēķināt porciju daudzumu. Ar nākamo gadu mēs paplašinām pakalpojumu saņēmēju loku, lai iedzīvotāji var saņemt, piemēram, bezmaksas peldbaseina apmeklējumu,” stāsta Brača.
Tādas personalizētas kartes pēdējos gados aktīvi ievieš arī citas pašvaldības, tādējādi deklarētos iedzīvotājus piesaistot tieši savai teritorijai.
Savukārt par pirmrindnieci uzskatāms Siguldas novads, kur iedzīvotāja kartes ir jau kopš 2011. gada. Tādas izņēmuši bija ap 90% no visiem iedzīvotājiem, stāsta novada vadītājs Uģis Mitrevics no “Reģionu alianses” un Nacionālās apvienības saraksta. “Šobrīd mēs esam atjaunojuši šo sistēmu jaunā bezkontaktu karšu sistēmā, saliekot tajā daudzas lietas, piemēram, pusdienu samaksu, autorizēšanos autobusā, kas nepieciešams atsevišķām iedzīvotāju grupām, turniketu ieejas skolā un citas lietas. Jaunās kartes ir izņēmuši 9000 cilvēki. Šīs kartes sevi ir attaisnojušas un pierādījušas. Cilvēki tās ikdienā lieto, saņemot atlaides no uzņēmējiem. Arī pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem ir mazliet lētāki,” norāda Mitrevics.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis vērtē, ka tādām iedzīvotāju kartēm, pie kurām var tikt tikai deklarētie iedzīvotāji, ir gan savi plusi, gan mīnusi.
“Labā puse ir tā, ka pašvaldības aizstāv savus iedzīvotājus un zināmā mērā pastāv konkurence [pašvaldību vidū] par resursiem un iespējām sakārtot ceļus starp pašvaldībām. Vēlme piesaistīt sev iedzīvotājus ir pilnīgi saprotama. No otras puses, ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir sava veida diskriminācija. Visā pasaulē mēs cīnāmies par to, lai pasaulē nebūtu diskriminācijas pēc rases, dzimuma un dažādām citām pazīmēm un, vienai pašvaldībai nosakot īpašas tiesības saviem iedzīvotājiem, mēs aizskaram apkārtējo intereses,” stāsta Pūķis.
Pašvaldību savienība uzskata, ka ir nepieciešama diskusija par to, cik ļoti pašvaldības drīkst atbalstīt tieši tos iedzīvotājus, kas deklarējušies to teritorijās. Sabiedrībai ir jāizšķiras, kas ir būtiskāk – vienlīdzība visas valsts un pat tūristu vidū vai arī konkrētas teritorijas intereses. Esot jāatrod līdzsvars, jo pareiza nav nedz pilnīga atteikšanās no savu iedzīvotāju atbalstīšanas, nedz arī pārmērīga dažādu pašvaldību cilvēku diskriminācija.
