ĪSUMĀ:
- Likums būs arī vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā.
- Plānotas iedzīvotāju padomes 70 pagastos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1500.
- To ieceru īstenošanai no 2023. gada būs jāparedz līdzdalības budžeta finansējums.
- Tā minimālais obligātais slieksnis būs 0,1% no pašvaldības budžeta.
- Pagastu pārvalžu organizēšana jaunajā likumā atstāta pašvaldību ziņā.
- Paredzēts arī, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija.
- Opozīcijas deputāts likumprojektā saskata vairākas problēmas.
Jaunais pašvaldību likumprojekts mazināšot iespēju dažādi interpretēt un piemērot tiesību normas, jo tās būs skaidri noteiktas. Likums būs arī vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā. Jaunais Pašvaldību likums paredz iedzīvotāju padomju izveidi apmēram 70 pagastos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1500, bet par padomju izveidi mazākos pagastos lems pašvaldība. Savukārt pilsētās padomes nav plānotas.
No 2023. gada pašvaldībai iedzīvotāju padomju ieceru īstenošanai būs arī jāparedz līdzdalības budžeta finansējums, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").
"Minimālais obligātais slieksnis būs 0,1% no pašvaldības budžeta, kas būs jāatvēl šai līdzdalības budžeta iniciatīvai, par ko iedzīvotāji varēs lemt.
Ļoti svarīgi iesaistīt iedzīvotājus ar sapratni par kādu vietēju problēmu, piemēram, izremontēt rotaļu laukumu, ieviest apgaismojumu kādā ielā, kur tā nav. Ko dot iedzīvotāju rokās, tā būs pašvaldības kompetence, bet mūsu ieskatā jābūt pēc iespējas plašākai iedzīvotāju iesaistei," klāstīja ministrs.
Pagastu pārvalžu organizēšana jaunajā likumā atstāta pašu pašvaldību ziņā. Jau pašlaik esot redzams, ka sevišķi lielās teritorijās pagasta pārvaldes izveide neesot ekonomiski pamatota un neesot īsti nepieciešamības tādu veidot katrā pagastā. Tas nekādā mērā neattālināšot iedzīvotājus no pakalpojuma saņemšanas.
Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes. Turklāt turpmāk ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.
Tāpat paredzēta iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domē kolektīvo iesniegumu līdzīgi kā šobrīd iniciatīvas var iesniegt skatīšanai Saeimā. Likums paredzēs arī paplašinātas publiskās apspriešanas iespējas par plānotiem projektiem. Savukārt kandidātu atlase uz amatiem pašvaldībā notiks atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai. No 2025. gada, pēc aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām, pastiprinās arī amatu apvienošanas nosacījumus, stāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
"Tātad mēs esam piedāvājuši radīt sistēmu, ka pašvaldības deputātiem, kuriem šobrīd pastāv amatu savienošanas ierobežojumi, tie kļūtu vēl stingrāki, lai neradītu riskus par jautājuma neatbilstošu izskatīšanu vai nepietiekamu uzraudzību gadījumos, kad deputāts vienlaikus ieņem arī iestādes vadītāja vai vietnieka amatu," skaidroja Oša.
Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī Covid-19 radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram, sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās ierobežojumi.
Līdz 2024. gadam visos novados, kur to vēl nav, būs arī jāizveido pašvaldības policija. Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju vēl būs jāprecizē iespējamā funkciju un finansējuma pārdale starp Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Likumprojektā vairākas problēmas saskata Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. "Tiek piedāvāts tieši tas pats, kas jau šobrīd pastāv realitātē. Iedzīvotāju iesaiste ir jau likumā noteikta."
Valainis uzsvēra, ka jaunajā iedzīvotāju padomju modelī saskata procesa birokratizēšanu un neesot izvērtēta līdzšinējā vietvaru sadarbība ar iedzīvotājiem.
Savos priekšlikumos likumprojekta izskatīšanā deputāts iebildīs arī pret plānu neļaut pašvaldības uzņēmumu vadītājiem kļūt par domes deputātiem.
"Ir zināmas bailes no konkurences, ka principā pēc būtības paredz liegt skolu direktoriem un medicīnas iestāžu darbiniekiem strādāt pašvaldībās. Ja velkam paralēles, tad Saeimas deputāti drīkst gan darboties zinātnes un medicīnas jomā, ko ne viens vien Saeimas deputāts šobrīd izmanto," teica Saeimas deputāts.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā likumu plānots nodot tuvākajās nedēļās, to skatīs trīs lasījumos, lai pagūtu pieņemt un izsludināt līdz 2022. gada 1. janvārim.
KONTEKSTS:
Valdība ceturtdien, 4. martā, lēma atbalstīt un nosūtīt izskatīšanai Saeimā jauno pašvaldību likumu. Jaunais likums mazināšot iespēju dažādi interpretēt un piemērot tiesību normas, jo tās būs skaidri noteiktas. Likums arī vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā, iepriekš norādīja par pašvaldībām atbildīgais ministrs.
Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi.
