Viņš klāstīja, ka šāda programma tika realizēta jau pērn, un tai bija labs rezultāts un liela atsaucība no pašvaldību puses. Pērn programmā bija pieejami 100 miljoni eiro, un sākti vairāk nekā 300 ceļu sakārtošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un citu projektu.
"Šajā Covid-19 krīzes laikā ir svarīgi, ka mēs stimulējam un atbalstām uzņēmējdarbību, spējam radīt jaunas darba vietas. Tieši šī iemesla dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu aizdevumu programmu, kuru šodien apstiprināja valdībā," komentēja ministrs.
Svarīgākais kritērijs aizdevuma saņemšanai ir projekta augsta gatavība, proti, cik ātri pašvaldība ir gatava sākt projekta realizēšanu un iepludināt līdzekļus ekonomikā. Pēc Pleša paustā, projektu īstenošana atsauksies arī uz bezdarba mazināšanu un darba roku piesaistīšanu.
"Šis no vienas puses ir atbalsts krīzes pārvarēšanā, lai veiksmīgāk krīzi varam kopā pārvarēt, bet no otras puses šie visi ieguldījumi, kurus pašvaldības veiks, ir ieguldījumi daudz ilgākā termiņā, kuri nesīs attīstību vēl daudzus gadus uz priekšu," pārliecināts ministrs.
Aizdevumu saņēmušie projekti būs jāpabeidz līdz 2022. gada beigām. Pirmos projektu pieteikumus ministrija gaida līdz 1.martam, un šādu projektu iesniegšana paredzēta līdz katra mēneša pirmajam datumam.
Ceturtdien valdībā apstiprinātie VARAM noteikumu grozījumi paredz, ka pašvaldības turpmāk varēs aizņemties arī satiksmes infrastruktūras, īres dzīvokļu izveides un meliorācijas infrastruktūras atjaunošanas investīciju projektiem.
Kā norāda VARAM, minētie noteikumi paplašinās pašvaldību iespējas aizņemties līdzekļus investīciju projektiem, tādējādi veicinot ekonomikas atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.
Papildus jau līdzšinējiem investīciju projektiem VARAM iekļāvusi noteikumos jaunus ieguldījumu mērķus. Piemēram, pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei.
Pašvaldības varēs aizņemties līdzekļus to īpašumā esošo ēku vai tās daļu pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildē, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkas, meliorācijas sistēmas un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai vai ierīkošanai.
Tāpat pašvaldības varēs ieguldīt līdzekļus būvprojektu izstrādei projektiem, kuru īstenošana ir plānota no Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī pašvaldību investīciju projektu pabeigšanai, kur būvdarbi tika veikti 2020.gadā.
Tā kā ir precizēti esošie un noteikti jauni ieguldījumu mērķi, tad noteikumos ietvertas arī jaunas prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju par investīciju projekta īstenošanas, plānoto pasākumu un to izmaksu ekonomisko un ilgtspējas pamatojumu.