Pašvaldību aicinājumā mazināt normatīvu apjomu iezīmējas pretošanās kontrolēm

Latvijas Pašvaldību savienības kongress Daugavpilī ir noslēdzies ar pašvaldību vadītāju vienbalsīgi pieņemtu rezolūciju “Normatīvisma mazināšanas ceļa karte”. Pašvaldības norāda, ka līdz ar jaunu valdības noteikumu un likumu pieņemšanu tām tiek apgrūtināts darbs – jāalgo arvien jauni speciālisti, domes slīgst dokumentu kalnos, bet līdz, piemēram, projektu ieviešanai var tikt ar novēlošanos. Taču pašvaldību iebildēs saskatāma arī pretošanās kontrolēm.

Pašvaldību aicinājumā mazināt normatīvu apjomu iezīmējas arī domju pretošanās kontrolēmEdgars Kupčs

    Pārmērīga tiesību jaunrade – tā pašvaldības gudriem vārdiem raksturo augošo normatīvo aktu skaitu, kas kļuvis par smagu un traucējošu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī pašām pašvaldībām. Viens no cēloņiem augošajai birokrātijai esot tas, ka valsts nepietiekami konsultējas ar pašvaldībām vai pat vispār tās ignorē.

    Tādēļ kongresā Pašvaldību savienība pieņēma rezolūciju aicināt Valsts prezidentu un politiskās partijas samazināt normatīvu skaitu. “Mēs piedāvājam pakāpeniski virzīties pa ceļu, kā samazināt normatīvu skaitu:

    inventarizāciju veikt gan likumos, gan Ministru kabineta noteikumos, gan pašvaldību saistošajos noteikumos.

    Tādējādi atvieglojot uzņēmējiem darbu, atvieglojot iedzīvotājiem [iespējas] domāt par savām attīstības lietām. Tas nav vienas dienas jautājums. Tas ir gadu, nākamā sasaukuma Saeimas jautājums,” saka Pašvaldību savienības vadītājs un Auces novada deputāts no Zemnieku savienības Gints Kaminskis.

    Runājot par konkrētākiem piemēriem, Kaminskis min jauno datu aizsardzības regulu. Taču var saprast, ka pašvaldībām nepatīk arī tas, ka to darbs tiek uzraudzīts un revidēts.

    “Jaunā datu aizsardzības regula – varbūt arī šeit nav nepieciešami sertificētie speciālisti, bet galvenais sasniegt mērķi, kādā veidā jāiedzīvina, un varbūt neprasīt papildu nosacījumus. Jomās, kur jau kāda iestāde strādā, dublējošās normas likvidēt. Piemēram, ja prokuratūrai vai Ekonomiskajai policijai jāatbild par ekonomiskajiem noziegumiem, tad arī Valsts kontrolei nav jādod šī papildu funkcija un nav jādublē otras iestādes darbs,” pauž Pašvaldību savienības vadītājs.

    Līdzīgi izsakās arī viņa vietnieks savienībā, Novadu apvienības priekšsēdētājs un Smiltenes novada domes vadītājs Gints Kukainis no Nacionālās apvienības: “Aizvien vairāk pieaug dokumentālais slogs. Tas pieaug gan mūsu ikdienas darbā, gan struktūrfondu projektos, it visā. Mēs cenšamies regulēt aizvien vairāk un vairāk. Tajā pašā laikā mazinās sabiedrības uzticēšanās vienam otram.”

    Pašvaldību savienībai arī turpinās ikgadējās sarunas ar nozaru ministrijām. Pirmdien Satiksmes ministrijā atkal tiks cilāta ceļu fonda tēma. “Akcīzi var samazināt un nenovirzīt šobrīd likumā noteiktos 80% ceļiem ārkārtas situācijās. Te parādās tiesiskais nihilisms, ka visu laiku ir samazināts. Tad būtu jāpieņem normāli šis likums vai Ministru kabineta noteikumi, pasakot, ka šogad ceļiem aiziet 30%, nākamgad 40%, aiznākamgad 50%, un nonākt [līdz plānotajam apjomam].”

    Piebildīšu, ka Pašvaldību savienības vadītājs un vietnieki pārstāv politiskās partijas, kas ir jau ilggadējas valdības veidotājas un līdz ar to arī atbildīgas par tā saukto normatīvismu valstī.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti