ĪSUMĀ:
- Vidzemes pašvaldībās sāk trūkt vietu, kur izmitināt Ukrainas kara bēgļus.
- Grūtības sagādā tas, ka jāatrod vietas ilgstošai dzīvošanai.
- Tā kā daudzi izmitināti skolu kopmītnēs, ar bažām gaida septembri.
- Siguldas novadā norāda, ka valsts atbalsts nav pietiekams.
- Valmieras novada Sedā varētu izmitināt bēgļus, bet vajag naudu remontam.
"Pagaidām mūs uzņem un mēs dzīvojam, bet kā būs tālāk?" Šādu jautājumu uzdod ukrainiete Jūlija Koltuna, kura apmetusies Limbažu novada Korģenē. Līdzīgas bažas dzirdētas arī no citiem bēgļiem. Bet jautājums – kā būs tālāk – ir aktuāls arī pašvaldībām. Pirmām kārtām tā ir izmitināšana.
"Tā ir ļoti liela problēma, jo to telpu jau vairāk nepaliek. Pašvaldības deva visu to, kas bija labākais, bet šajā brīdī jau visas vietas ir piepildītas!"
Tā situāciju raksturoja Limbažu novada Ukrainas bēgļu koordinatore Jana Beķere. Līdzīgs secinājums ir arī Valmieras novada domes izpilddirektora vietniekam Sandim Svarinskim.
"Ja mēs runājam tieši par izmitināšanas punktiem, kur mēs esam izmitinājuši, tad šobrīd pašvaldības iespējas lielākoties ir izsmeltas," viņš norādīja.
Karš ieilgst. Gan Valmieras, gan Limbažu novadā bažas raisa tas, ka bēgļi ir izmitināti arī skolu dienesta viesnīcās, bet aiz kalniem nav 1. septembris.
"Skolu internāti vai dienesta viesnīcas vasarā ir brīvas. Tas būtu tagad jūlijs, augusts, divi mēneši. Bet jebkurā gadījumā ir jāgarantē brīvas vietas, kas būs 1. septembrī tukšas, jo mēs arī nevaram pateikt Latvijas ģimenēm, bērnam, kurš ir uzsācis mācības desmitajā klasē, – jūs vairs nevarēsiet turpināt mācības 11. klasē, jo nebūs, kur nakšņot. Tā ir viena no problēmām," stāstīja pašvaldības pārstāvis.
Beķere norādīja, ka Limbažu novadā situācija ir līdzīga: "Mums ir izguldīti pašvaldības kopmītnēs, Vidzemes Aaugstskolas kopmītnēs, tās ir teātra kopmītnes. Un tad ir pie uzņēmējiem, kur ir līgumi noslēgti."
Kara ieilgšana, kā pastāstīja Beķere, ir arī galvenais iemesls, kāpēc bēgļu izmitināšanā vairs tik aktīvi nav iedzīvotāji.
"Tiešām sākotnēji bija tā, ka ļoti daudz privātpersonu pieteicās un arī šīs mītnes piedāvāja. Tagad cilvēki saprot, ka vienkārši mītne, kur tikai pārnakšņot šodien, rīt, vairs nerisina situāciju, jo var gadīties, ka šie cilvēki dzīvo ilgstošāku laika periodu. Viņiem jau daudziem arī Ukrainā nav, kur atgriezties," norādīja Beķere.
Arī Siguldas novadā vērtēja, ka pašvaldības iespējas izmitināt vēl vairāk bēgļu ir izsmeltas. Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa pastāstīja, ka novadā lielākais bēgļu skaits ir izmitināts bijušajā Mālpils tehnikumā, kopumā novadā pašvaldības ziņā ir ap 400 Ukrainas bēgļu.
"Nav vairs iespēju, un ir vēl otra puse, kas ir ļoti būtiski, – valsts atbalsts izmitināšanai.
No vienas puses, ir ļoti labi, ka tas turpinās arī pēc 120 dienām tām sociāli neaizsargātajām grupām, kas paši nevar pelnīt, – bērni, grūtnieces un tā tālāk. Bet valsts atbalsts jau nesedz tās izmaksas. Mēs parēķinājām, ka mums viens ukrainis izmaksā 197 eiro. Nu, labi, kuri sāks maksāt paši, tie maksās paši. Ir cilvēki, kuri sameklējuši darbu un strādā. Bet par bērniem mēs labākajā gadījumā saņemsim 100 eiro, bet viņa reālās izmaksas ir 197. Jautājums, kas segs to otru pusi," stāstīja Sausiņa.
Bet vai tiešām visas iespējas ir izsmeltas? Valmieras novadā vērtē, ka šim nolūkam atbilstu mazpilsēta Seda, kas nav tālu no Valmieras, tātad varētu izbraukāt uz darbu. Sedā ir arī brīvi dzīvokļi. Tikai ir nepieciešams remonts.
"Sedā mums ir pietiekami daudz brīvu dzīvokļu, bet to stāvoklis arī nav tas pats labākais.
Varbūt šobrīd valsts varētu noņemt šķēršļus, ka mēs varētu ātrāk izremontēt un izmitināt šos ukraiņus. Ir ukraiņi, kas ir izteikuši vēlmi šeit palikt, viņi ir gatavi arī paši maksāt. Tā arī viņi pasaka – parādiet, kur mums dzīvot. Tādu vēstuli es sūtīju Pašvaldību savienībai, ka būtu ļoti labi, ja valsts varētu pārdomātāk šajā situācijā atvēlēt līdzekļus, lai var pašvaldība izremontēt šo nekustamo īpašumu. Nevis tikai teikt, ka pašvaldībai ir jāatver maks un jāremontē. Mēs jau remontējam, bet tas pieprasījums ir krietni lielāks," skaidroja izpilddirektora vietnieks Sandis Svarinskis.
Tajā pašā laikā viņš arī uzsvēra, ka dzīvokļu jautājums ir aktuāls arī pašiem Valmieras novada iedzīvotājiem. Tāpat palīdzības nepieciešamība saviem iedzīvotājiem pieaug arī energoresursu sadārdzinājuma dēļ.
