Privātās izglītības iestādes kalpo kā alternatīva pašvaldību skolām, un to audzēkņu vecāki par bērnu skološanu arī maksā. Neizpratni tāpēc raisījis nesenais Saeimas balsojums, kurā ar Nacionālās apvienības, "Konservatīvo" un daļas opozīcijas balsīm atbalstīta privātskolu finansēšana no pašvaldības līdzekļiem. Vietvaras ar to nav mierā. Īpaši tāpēc, ka iepriekš šis pats priekšlikums ticis noraidīts Saeimas atbildīgās komisijas sēdē. Pašvaldību savienība Valsts prezidentu lūgusi likuma izmaiņas neizsludināt.
"Finanšu ministrija iebilda, ka – lūdzu, kāda ir ietekme uz pašvaldību budžetiem? Neviena aprēķina nebija!
Bija tikai vēlme virzīt uz priekšu grozījumus, kas dotu iespēju privātajām izglītības iestādēm mainīt šos statusus un pieprasīt finansējumu skolu uzturēšanai," stāstīja Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Līdz šim pašvaldības iesaistījušās privātskolu finansēšanā vien izņēmuma kārtā, ja izpildās vairāki nosacījumi. Piemēram, privātskolai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma statuss, un tā piedāvā tādas mācību programmas, kādas pašvaldību mācību iestādēs neīsteno. Atsakoties no prasības pēc atšķirīgām programmām, tagad būs obligāti jāfinansē visas privātskolas, kurām ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma statuss.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") uzsvēra: "Kopumā, man liekas, ir ļoti pareizi atbalstīt šo. Un cita starpā tā proporcija privātajās izglītības iestādēs, par ko visi uztraucas, ir aptuveni virs vidējā vai vismaz optimālajā līmenī.
Jo privātajā sektorā kaut kā cilvēki saprot, ka nauda ir jāizlieto efektīvi. Tā kā tur arī nav tādu bažu, ka būtu uz vienu skolotāju trīs vai četri bērni."
Šī neesot joma, kurā iespējams gūt lielu peļņu, tāpēc bažām par privātā biznesa finansēšanu no pašvaldību kabatas neesot pamata. Tomēr Latvijas Radio jau iepriekš vērsa uzmanību, ka ir aizdomas par kādu interešu lobēšanu. Zināms, ka izglītības ministres ārštata padomniece Zane Ozola pārstāv privātskolu “Patnis” un viņas vīrs Jānis Ozols ir ministres padomnieks juridiskajos jautājumos.
Muižniece komentēja: "Absolūti noraidu jebkādas spekulācijas par manām interesēm. Jā, man ir divi padomnieki. Viens ir ārštata, kurš nesaņem atlīdzību, un otrs, kas ir saistīts ar vienu privātskolu, bet šī privātskola nav sociālais uzņēmums. Līdz ar ko nekādā veidā nav attiecināma uz šī likuma grozījumiem."
Cik skolu finansēšanā pašvaldībām būs jāpiedalās? Uz šo jautājumu ministrijā atbildes nav. Turklāt to noskaidrot nav viegli. Valsts ieņēmumu dienesta sabiedriskā labuma organizāciju datu bāzē atrodamas trīs organizācijas, kam ir šis statuss un kuras kā nodarbošanos norādījušas izglītību. Bet neviena no tām nav privātskola.
Privātās mācību iestādes, kuru dibinātājs ir kāda sabiedriskā labuma organizācija, acīmredzot norāda citus darbības virzienus. Un tātad šo privātskolu patieso skaitu varētu uzzināt, vien zvanot katrai atsevišķi. Arī Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu datu bāzē ir atrodamas vairākas privātskolas.
KONTEKSTS:
Saeimas lēmums par paplašinātu privātskolu piekļuvi pašvaldību naudai radījis aizdomas par interešu lobēšanu. Pret grozījumiem iestājas ne tikai Pašvaldību savienība, bet arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
