Dienas ziņas

Latvijas vēstnieks Ukrainā lepns par mūsu sniegto palīdzību

Dienas ziņas

Karsta kritenes apjoms Salaspilī divkāršojies

Latvijā turpinās neveiksmīga cīņa ar latvāņiem

Pašvaldības turpina cīņu ar latvāņiem; Cēsu novadā – piecgades plāns

Lai gan cīņa pret latvāņu izplatību Latvijā turpinās, ik gadu tūkstošiem hektāru aizņemti ar šo invazīvo augu, kas savulaik ievests no Krievijas kā lopbarība. Pirms vairāk nekā desmit gadiem pašvaldībām vēl bija pieejams valsts atbalsts, lai latvāņus iznīcinātu, taču valsts no tā atteicās. Tā nu pašlaik pašvaldības ar to cīnās saviem spēkiem.

Cēsu novads ir pirmā vieta Latvijā, kur pirms vairāk nekā 70 gadiem ieveda latvāņus. Šobrīd pašvaldībās izstrādā pat vairāku gadu plānus, lai cīnītos ar augu, kurš tik ļoti plaši izpleties lielās teritorijās.

Latvāņu izplatība ir teju 11 tūkstoši hektāri, kas ir vairāk nekā 15 tūkstoš futbola laukumu izmērā. Tiesa, mērījumi var nebūt precīzi, jo tiem nav piešķirts valsts finansējums.

“Latvijā šī ir milzīga problēma, jo latvānis ir gandrīz katrā administratīvajā teritorijā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas sanāk, ka tikai Ventspilī nav latvāņu, pārējās visās Latvijas pilsētās un novados vismaz kāds latvānis ir sastopams,” pastāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje.

Lai mazinātu latvāņu izplatīšanos un tos iznīdētu, nepieciešami vairāki miljoni eiro. Savulaik valsts tam bija paredzējusi finansējumu, bet tas beidzās 2009. gadā. Arī šobrīd atbalsts nav paredzēts.

“Mēs savā laikā to aprēķinājām, jo tas nozīmētu, ka kādai institūcijai jāveic visā Latvijā šie latvāņu apkarošanas pasākumi. Mēs aprēķinājām, kāda varētu būt naudas summa, un tie bija vairāki miljoni eiro,” pastāstīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

Līdz ar to pašvaldībām jādomā, kā cīnīties pret agresīvo augu. Mēģina rīkoties, gan uzrunājot privāto zemju īpašniekus, gan iesaistot pašvaldības policiju.

“Tajās teritorijās, kuras īpašnieki nevar sakopt, jo ir prombūtnē vai kādu iemeslu dēļ nav pamanījuši, pašvaldība, sazinoties [ar zemju īpašniekiem vai turētājiem] veic latvāņu apkarošanu pati, un pēc tam pašvaldības pienākumus ir piestādīt rēķinu par latvāņu apkarošanu viņa teritorijā. Protams, tas ir ļoti grūts administratīvais process,” norādīja Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone.

Cēsu novadā, kurā latvāņi spējuši izplesties jau vairāk nekā 1500 hektāru platībā, izstrādāts piecgades plāns, kas paredz teritorijas monitoringu, kā arī latvāņu iznīcināšanas darbus.

Madona arī ir viena no tām pašvaldībām, kurā latvānis iekarojis vislielākās teritorijas valsts mērogā – 1600 hektārus.

“Piešķirts finansējums no Madonas novada pašvaldības, lai mēs varam ar integrētās audzēšanas skolas metodēm jau agrā pavasarī sākt apkarot. Pagājušā gada beigās tika apstiprināts Madonas novada pašvaldības latvāņu apkarošanas plāns, ar kuru mēs mēģinām vairāk informēt cilvēkus par bīstamību apkarošanā un iespējām, kā apkarot,” pastāstīja Madonas novada pārstāvis Aleksandrs Šrubs (Latvijas Reģionu apvienība/ Latvijas Zemnieku savienība).

Par Sosnovska latvāņa neierobežošanu fiziskām personām var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 100 līdz 350 eiro apmērā, juridiskām personām sods var sasniegt 1400 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt