Atšķiras arī tas, kam tiek nodrošināts atbalsts. Vienā pašvaldībā atbalstu saņem visi skolēni, kas mācās kādā no skolām, otrā tikai tie, kuri ir deklarēti pašvaldībā, trešajā atbalsts tiek sniegts atsevišķām grupām – maznodrošinātajiem, trūcīgajiem vai daudzbērnu ģimenēm.
Šāda situācija veidojas, jo nav vienota regulējuma, kā un vai būtu sniedzams ēdināšanas atbalsts skolēniem attālināto mācību laikā.
Šobrīd Ministru kabineta noteikumos atrunāta kārtība attiecībā uz 1.–4. klasēm, kurām ikdienā tiek piešķirts valsts līdzfinansējums brīvpusdienu nodrošināšanai. Tātad attālināto mācību laikā valsts līdzekļi jāizlieto – gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādei. Kas attiecas uz pārējo klašu skolēniem, tā ir katras pašvaldības brīva izvēle.
Vecāku pieredze
Arī skolēnu vecākiem, kuru bērni mācās attālināti un kuri saņem ēdināšanas atbalstu, pārdomas par sniegtā atbalsta veidiem ir dažādas – gan par to, kādā veidā būtu jānodrošina ēdināšana – pārtikas paku, pārtikas kuponu vai naudas izteiksmē, gan par pārtikas paku saturu.
Piemēram, divās blakus esošās pašvaldībās – Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes novadā, situācijas ir ļoti atšķirīgas. Savā pieredzē dalās skolēnu mammas.
Leilas Rasimas dēls Andžejs mācās 7. klasē Rēzeknes novada Verēmu pamatskolā. Rēzeknes novadā pārtikas paku veidā tiek nodrošināts atbalsts visu klašu skolēniem, kuri mācās novada skolās un kuri mācās attālināti. Šāds atbalsts bija gan pagājušajā gadā, gan arī šogad.
"Es atceros pirmo zvanu, kad zvanīju skolas direktorei un jautāju, vai nebūtu labāk atdot pārtikas pakas citām ģimenēm, kam vairāk vajag. Piemēram, es zinu vairākas vientuļās māmiņas, kurām ir četri bērni. Un viņa teica, ka "nē", jo visiem bērniem pienākas pakas. Vēl viņa teica, ka pakās ir forši produkti, un es vēl nodomāju – vai tā tiešām būs! Bet tā arī bija. Tur bija gan desas un desiņas, kurās ir vairāk nekā 70% gaļas, gan mazās piena paciņas, gan biezpiena sieriņi, bija arī pāris suliņas, manna, milti, eļļa," stāstīja Leila Rasima.
Leila Rasima kopumā ir apmierināta ar pārtikas paku saturu un uzsvēra, ka kaut arī neliels atbalsts, bet ir vajadzīgs arī tām ģimenēm, kas nav sociālajās grupās.
"Man šķiet, ka būtu labi, ja tā būtu visās pašvaldībās neatkarīgi no tā, kā kurā ir pieņemts ikdienā – vai tās pusdienas ir bezmaksas vai maksas, jo mēs esam krīzes stāvoklī. Piemēram, ja ģimenē ir trīs bērni, pat ja ģimene ir salīdzinoši pārtikusi, bez tādām lielām problēmām, ka būtu nepieciešams maznodrošinātas ģimenes statuss, tas ir papildu slogs. Nevienam nenāk par sliktu, ka šādas pakas ir, bet daudziem var nākt par sliktu, ja viņu nav," sacīja Leila Rasima.
To, ka atbalsts šobrīd būtu ļoti noderīgs, atzina arī rēzekniete Liāna, kuras ģimenē aug četri bērni. Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 200 daudzbērnu ģimeņu. Rēzeknē pārtikas pakas tiek izsniegtas visiem 1.–7. klašu skolēniem, ja viņi mācās attālināti. Tās ir tās klašu grupas, kurām Rēzeknē arī ikdienā tiek nodrošinātas brīvpusdienas.
Liānas bērni mācās 8., 10. un 12. klasē, mazākā meitene iet bērnudārzā. Attiecīgi viņas skolas vecuma bērni nekādu atbalstu nesaņem.
"Izdevumi, kad pusdienas jāgatavo mājās, manāmi pieaug. Kad bērni ēda skolā, dienā mēs katram līdzi devām 1,5–2 eiro. Neesmu precīzi izskaitījusi, cik lielā mērā izdevumi palielinājušies, bet tas ir jūtams," atzina Liāna.
Pagājušajā gadā, pirmajā pandēmijas vilnī, daudzbērnu ģimenēm Rēzeknē tika piešķirts atbalsts. To saņēmusi arī Liānas ģimene.
"Esmu pateicīga par sniegto atbalstu, jo tieši tajā brīdī gan man, gan vīram bija problēmas ar darbu. Tās bija dāvanu kartes 50 eiro vērtībā katram bērnam produktu iegādei vienā no lielveikaliem. Tāda akcija bija divreiz. Bija iespēja arī sociālajā dienestā izņemt pienu. Vairāk nekas nav bijis," sacīja Liāna.
Tiesa, viņa arī neslēpa, ka atbalsts pārtikas veidā šajā laikā varētu būt ļoti noderīgs ne tikai viņas ģimenei. Liāna atzina, ka šajā laikā, kad skolēni mācās mājās, pieaug arī rēķini par ūdeni un elektrību.
Pārtikas paku saturs un sūdzības
Pārtikas paku saturs pašvaldībās ir samērā līdzīgs: milti, putraimi, eļļa, desas, augļi, dārzeņi, kā nu kurā pašvaldībā un kā kuru reizi. Veselības ministrijai ir arī izstrādāti ieteikumi, ko vajadzētu likt šādos sūtījumos. Paku sastāvs tiek mainīts, lai dažādotu produktus klāstu. Līdzīgi kā skolēnu ēdināšanu klātienē, tā arī paku saturu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Lai arī ne daudz, PVD ir saņēmis sūdzības par pārtikas paku saturu.
"Mums ir bijušas atsevišķas sūdzības. Galvenokārt sanāk pārbaudīt pakas, ja ir saņemtas sūdzības vai no izglītības iestādēm, vai bērnu vecākiem.
Bija sūdzības, ka pakās iekļautajiem produktiem netiek nodrošināts marķējums. Un mēs esam konstatējuši, ka, uzsākot ēdiena fasēšanu uz vietas ēdināšanas uzņēmumā, nebija nodrošināts atbilstošais marķējums. Neatbilstības tika ātri novērstas. Ir izteikta neapmierinātība par to, ka nav iekļauti Latvijas produkti pārtikas pakās. Bet ir atsevišķi produkti, piemēram, piena produkti, kas Latvijā netiek ražoti, kas būtu apstrādāti augstās temperatūrās, kuriem līdz ar to nebūtu speciālie uzglabāšanas režīmi. Kopumā, ja mēs runājam par sūdzībām un pārtikas paku pārbaudēm, sūdzības bijušas ļoti maz. Var secināt, ka lielākā daļa tomēr ir apmierināti ar pārtikas paku sastāvu," komentēja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa.
Tiesībsargs – situācija līdzīga visā Latvijā
Ja par pārtikas saturu nav daudz sūdzību PVD, tad Tiesībsarga birojā gan regulāri tiek skatīti jautājumi, kas attiecas uz kārtību, kādā tiek nodrošināta ēdināšana attālināto mācību laikā un arī par paku saturu.
"Tas, ko jūs sakāt par Latgali, tas ir raksturīgi visai Latvijai. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, ka pašvaldības, īpaši reģionu pašvaldības ir ieinteresētas piesaistīt bērnus savām izglītības iestādēm, un tad veidojas situācijas, ka atbalstu šīm pusdienām sniedz bērniem, kas deklarēti vienā pašvaldībā, bet izglītību apgūst citā pašvaldībā. Ir situācijas, kad kompensē abas pašvaldības vai tieši pretēji – nekompensē neviena no pašvaldībām. Ir bijušas arī problēmas ar atšķirīgām attieksmēm pret dažādām ģimeņu kategorijām, piemēram, ģimenēm, kas nav daudzbērnu, trūcīgas vai maznodrošinātas, izsniedz pārtikas kuponus, un viņi paši var izvēlēties produktus, bet daudzbērnu, maznodrošinātām, trūcīgām – pārtikas pakas. Iznāk, ka viņiem nevar uzticēt produktu izvēli. Tāpat tiesībsargs atsevišķos gadījumos ir aicinājis pašvaldības skatīties šo laiku kā tādu.
Šī krīze un vispārējie apstākļi radījuši situācijas, kad arī ģimenēm, kurām parastos apstākļos nevajadzētu palīdzību, šobrīd to vajag,"
sacīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas Juridiskā padomniece Laila Henzele.
Par vienotas pieejas ieviešanu nav domāts
Jautājot Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), vai ir pareizi, ka katra pašvaldība dara pēc saviem ieskatiem, izvēloties, kā nodrošinās ēdināšanu attālināto mācību laikā, ministrijā norādīja, ka valsts līdzfinansētajā pusdienu atbalstā bērniem, proti, no 1. līdz 4. klasei, viss ir atrunāts (gatavais ēdiens vai pārtikas pakas). Taču par vecākajām klasēm atbild katra pašvaldība.
Arī Vides aizsardzības un reģionālajā attīstības ministrijā (VARAM) atzina, ka viņi nav skatījuši šo jautājumu, taču ēdināšana ir katras pašvaldības ziņā.
