Interese iegādāties nebūt ne lētos, taču vidi saudzējošos braucamos ir ievērojama, secina nozares ministrija. Tomēr fakti liecina, ka bezizmešu mašīnas tiek pirktas, nevis pateicoties zaļai domāšanai, bet gan lielākoties tāpēc, ka iegrožotās rocības dēļ šī bijusi iespēja papildināt pašvaldību autoparkus.
Ekonomisks auto nelieliem attālumiem
Kad Latvijas Radio Krimuldas novada pašvaldību uzrunāja dalīties pieredzē, kā kopš vasaras vidus kalpojis tur nopirktais elektromobilis, domes vadība uzskatāmībai piedāvā mašīnu izrādīt darbībā.
Pašvaldības izpilddirektors Laimonis Ozols pat gatavs pabraukt pretī, bet tikai kādus 40 kilometrus līdz Juglai, ne Rīgas centram. Izrādās, tādam piedāvājumam ir pavisam vienkāršs arguments - mašīnas iespējamais nobraukums ar vienu uzlādes reizi.
Ozols lepojas, ka Krimulda ir viena no pirmajām desmit pašvaldībām, kas ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu nopirkusi ar elektrību darbināmu «VW e-up!».
Mēs par šo automobili maksājām tikai septiņus tūkstošus eiro, kaut gan tā pilnā cena ir 25 tūkstoši. Šis piedāvājums ir ļoti izdevīgs, bet tikai braukšanai mazos attālumos,» saka Ozols.
Tāpēc pašlaik Krimuldā ar ekonomisko mašīnu ikdienā braukā sociālā dienesta un bāriņtiesas darbinieki, kam jāapmeklē novada iedzīvotāji. Pirms mācību gada sākuma izpilddirektors kopā ar domes priekšsēdētāju un juristu arī izbraukuši apli uz Lēdurgu un Inciemu, pārliecinoties par skolu gatavību 1.septembrim. Tālāk par novada robežām gan nebrauc, saka Ozols.
Nav tā [uzlādes iekārtu] tīkla. Rīgā ir tikai divas vietas. Pārējās ir «eiroparkos», kur uzlāde notiek 220 [voltu] tīklā, kur pilnai uzpildei būtu jālādē astoņas stundas,» skaidro izpilddirektors.
Runājot par kompaktā elektromobiļa labajām īpašībām, Krimuldas izpilddirektors Ozols pirmkārt min degvielas ekonomiju. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju vidējais patēriņš uz simt kilometriem ir nepilnas 12 kilovatstundas jeb aptuveni divi eiro. Par labu mašīnā sēdošajiem, bet par ne tik drošu īpašību apkārtējiem gājējiem dēvējama arī mašīnas klusā gaita.
Bet pavisam rožaini par elektromobiļiem runā kompānija «Moller Auto», kas izplata šajā nišā lētākās un tādējādi pirktākās mašīnas. «Moller Auto» Automobiļu tirdzniecības vadītājs Ansis Valdovskis slavē arī mašīnas paātrinājumu - līdz 60 kilometriem stundā piecu sekunžu laikā.
«Iet fantastiski! Atšķirībā no iekšdedzes dzinēja šai mašīnai visu laiku ir maksimālā grieze. Tiklīdz nospied pedāli, griezes moments ir lineārs, nevis līknē. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī ir pilna jauda,» saka Valdovskis.
VARAM: interese par elektroauto ir liela
Atšķirībā no pašvaldībām, kas pēdējos mēnešos masveidā pērk elektromobiļus zemās cenas dēļ, tieši dabas saudzēšanu kā būtiskāko faktoru uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tā koordinē elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanas projektu, kurā līdz pat 85 procentiem no pirkuma sedz Klimata pārmaiņu finanšu instruments. Projekta mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas jeb oglekļa dioksīda izmešu apjomu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse stāsta, kā meklēti varianti cilvēku mudināšanai pārsēsties vidi saudzējošākās mašīnās - pirms dažiem gadiem izsludināts konkurss, kurā dotēta biodegvielas izmantošana. Taču atsaucība nav bijusi liela. Tāpēc šā gada sākumā pamēģināts elektromobiļu projekts, skaidro Prūse.
Konkursā bija pieejami pieci miljoni eiro. Ministrija šo summu sauc par nelielu, jo kopumā Klimata pārmaiņu finanšu instruments Latvijai devis 220 miljonus eiro. Lielākā daļa no šīs summas tikusi ēku energoefektivitātes pasākumiem, kā arī tādu tehnoloģiju ieviešanai, kas izmanto atjaunojamos energoresursus.
Interese par elektromobiļu un to uzlādes staciju iegādi bijusi liela, vērtē vides ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse. Pieteikties varēja gan pašvaldības un valsts iestādes, gan komersanti. Saņemti 164 pieteikumi, bet zaļā gaisma dota 141.
Daļa līgumus slēgt atteikusies, jo doma par jaunu auto iegādi izrādījusies spēcīgāka par finanšu iespējām tos galu galā arī nopirkt. Tāpēc noslēgts par desmit līgumiem mazāk. Kopumā plānots iegādāties 201 elektromobili un 29 uzlādes stacijas.
Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka līdz ar projekta ieviešanas termiņa tuvošanos beigām pašvaldības un uzņēmumi tiešām steidzas sagādāt iecerētos elektromobiļus. Drīzumā pie diviem jauniem braucamajiem tiks Ķekava un Ilūkstes novads, bet Burtnieku un Priekuļu novadi pirks pa vienam spēkratam. Ilze Prūse pieļauj, ka pārredzamā nākotnē varētu būt jauni atbalsta mehānismi elektroauto iegādei.
Pašlaik elektromobilis Latvijā nevar būt vienīgais braucamais mājsaimniecībā. Tā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Spēkratu institūta direktors profesors Dainis Berjoza.
Viņš pētījis gan elektromobiļus, gan ar elektrību darbināmus velosipēdus, secinot, ka vismaz pagaidām tikai ar zaļu domāšanu būs par maz, lai strauji augtu interese par tādiem braucamajiem.
Elektromobilis der tikai ļoti konkrētam pielietojumam. Ja uz skolu un atpakaļ jāved bērni un attālums ir 25 - 30 kilometri, tad viss kārtībā. Bet tehnoloģija pašlaik ir ļoti dārga,» uzskata Berjoza.
Elektroauto tirgus līdere «Moller Auto» lēš, ka līdz gada beigām pārdos ap 140 VW «e-up!». Gandrīz visu mašīnu pircēji ir pašvaldības vai uzņēmumi, kas tikuši pie Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta. Atšķirībā no nozares ministrijas mašīnu pircēji par zaļo domāšanu un vides saudzēšanu runā mazāk. Par to liecina arī fakti - elektromobiļus pērk salīdzinoši mazas un nebūt ne «zaļzemnieku» vadītas pašvaldības, kam rocība līdz šim nav ļāvusi paplašināt autoparku.
Piemēram, lielajā Zaļo un Zemnieku savienības vadītajā Jelgavas novadā domnieki brauc ar dārgām apvidus mašīnām, bet kaimiņos Jelgavas pilsētā izvēlas glaunus un īpaši mēra gaumei pieskaņotus «Volvo». Jelgava gan vasarā gribēja nopirkt četrus elektromobiļus pašvaldības policistiem, bet izsludināto konkursu pabeidza bez rezultāta.
