Pašvaldības raugās cerīgi uz tālākajām budžeta sarunām

Sestdien notikušās Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas sarunas par nākamā gada budžetu ir kliedējušas pašvaldību bažas par to, ka to viedoklis varētu netikt ņemts vērā tālākajās sarunās par budžetu. Tomēr par vairākiem strīdīgajiem jautājumiem, piemēram, par to, kā pašvaldībām kompensēt ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanu saistītos ieņēmumu kritumus, sarunas vēl turpināsies.

„Par iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājumu -, protams, ir solījumi uzņēmējiem, šo samazinājumu visi gaida, bet tajā pašā laikā pašvaldībām tas ir neiegūtais, ko vēlamies. Ar ministru vienojāmies, ka mēs meklēsim iespējamos variantus, lai šīs lietas varētu sakārtot. Protams, mums ir svarīgi redzēt skolotāju algu risinājumu. Tāpēc vienojāmies, ka turpinām sarunas,” norāda Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš.

Sestdien arī koalīcija partijas pārrunāja iespējamos risinājumus, kā pašvaldībām kompensēt ieņēmumu kritumu, ko izraisījis plānotā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšana par vienu procentpunktu. Diskusijas gan bijušas asas un panākt vienošanos neizdevās, tāpēc pārruna spar šo jautājumu tiks turpinātas.

Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) jau iepriekš paziņoja, ka vēlas, lai nākamgad pašvaldību budžetos ieskaitāmā IIN daļa tiktu paaugstināta līdz 86% IIN ieņēmumiem. Savukārt Finanšu ministrija bija paudusi, ka nākamgad pieaugs valsts budžeta ieguldījums izlīdzināšanas fondā. Tam plānoto atvēlēt vismaz par 6 miljoniem eiro vairāk.

Kā vēstīts, nākamā gada valsts budžetā papildus jau iepriekš ieplānotajam izdevumu pieaugumam atrasti vēl vairāk nekā 130 miljoni eiro jaunajām iniciatīvām. No šiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozare saņems 30 miljonus eiro, lauksaimniecības subsīdijām atrasti 35 miljoni, izglītībai - 10 miljoni, Iekšlietu ministrijas vajadzībām - 11 miljoni. 

Kopumā nākamgad plānotas budžeta bāzes palielinājums par 250 miljoniem eiro, kā arī papildu 118,4 miljonus eiro varēs atvēlēt jaunajām politikas iniciatīvām.

Gatavojot 2015.gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti