Pašvaldību kongresa piektdien, 20.maijā, īpaša loma bija atvēlēta izglītībai. Pašvaldības gan atbalsta reformu sākšanu izglītības nozarē, tomēr uzsver – jautājumos, kas skar izglītības iestāžu skaita samazinājuma vai arī pedagogu atalgojuma sistēmas maiņu lēmumi ir jāpieņem, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām.
Valsts augstākās amatpersonas no tribīnes apliecināja, ka kvalitatīva izglītība ir Latvijas lielākā iespēja un valsts labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, cik izglītoti būs mūsu cilvēki. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda, ka katram bērnam ir tiesības iegūt labu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) apzina, ka nāksies pārskatīt izglītības iestāžu kapacitāti.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš savulaik pats bijis pašvaldības vadītājs, uzsvēra, ka valsts līdzsvarota attīstība atkarīga no pašvaldību vēlmes un spējas sadarboties.
Pašvaldības tomēr neapmierina vispārīgie solījumi, un tās prasa konkrētākus skaidrojumus par izglītības reformu, tajā skaitā par izglītības darbinieku algām. Joprojām par to skaidrības nav.
Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka tiek domāts par Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļu taupīšanu, ignorējot skolas nozīmi, teritorijas dzīvotspējas saglabāšanā.
“Situācija tāda, ka atbalsts skolotāju atalgojuma izmaiņai no mūsu puses ir. Vienkārši šīs lietas jārisina tādā veidā, ka pats galvenais ir bērns, kuram mēs dodam izglītību. (..) Reformas rezultātā jānodrošina, lai mēs varam nodrošināt mācību procesu bērniem. Izskatās, ka resursi, kas iedalīti – 9 miljoni –, nepietiek šīs atalgojuma reformas veikšanai. Tāpēc parādās dažādi piedāvājumi pārtraukt vairākas lietas finansēt, pārcelt it kā uz pašvaldību pleciem, lai iegūtu naudu, no kuras finansēt skolotāju [atalgojuma] reformu. Tas īsti korekti nav. Tad droši vien vajadzētu atklāti pateikt, cik naudas vajadzētu un cik naudas valstij ir,” norādīja Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.
Pašvaldību kongresā tika apstiprinātas astoņas rezolūcijas – par neatliekamiem risinājumiem izglītībā, par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju, par pašvaldību demokrātijas attīstību par veselības aprūpes pieejamību un autoceļu sakārtošanu.
Iepriekš Jaunsleinis pauda, ka pedagogu atalgojuma reformu noraidīt nevar un tā ir jāvirza uz priekšu.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 62% jeb 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro. Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība gan šos aprēķinus apšauba, norādot, ka 62% algu kāpums nebūs nevienam skolotājam.
Pilnam mācību gadam algu palielināšanai būs paredzēti 27 miljoni eiro.
Savukārt, lai nodrošinātu izglītības sistēmā paredzētās pedagogu algu reformas sekmīgu norisi, Izglītības ministrijai un valdībai nāksies meklēt vēl papildu finanšu resursus, jo ar šobrīd pieejamajiem līdzekļiem pietiek tikai vispārējai izglītībai un bērnudārzu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pedagogiem. Bet pārējiem bērnudārzu pedagogiem, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā strādājošiem algu pieaugumam naudas pagaidām nav.
Ja pedagogu arodbiedrība spēs vienoties par vienu kopēju piedāvājumu, IZM gatava pārrēķināt jaunajā atalgojuma modelī iekļauto skolēnu un skolotāju proporciju. Ar šādu paziņojumu pēc asām debatēm ar arodbiedrības pārstāvjiem trešdien, 18.maijā, nāca klajā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
