Pašvaldības prasa naudu jaunām funkcijām topošajos administratīvajos reģionos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saeimas apakškomisija trešdien, 9. decembrī, vētīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konceptuālo ziņojumu "Par administratīvo reģionu izveidi". Plānots, ka pēc teritoriālās reformas tie aizstās nu jau 14 gadus pastāvošos Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionus. Gan nozares ministrija, gan pašvaldības atzīst, ka plānošanas reģioni jau patlaban strādā nepietiekama finansējuma apstākļos. Tāpēc jaunas funkcijas varētu uzņemties tikai ar papildu naudas atrašanu.

Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lēma, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai ir jāveido Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni. VARAM pienākums ir līdz 1. janvārim izstrādāt likumu, kas šos reģionus regulēs.

Ministrijā akcentēja, ka administratīvie reģioni būs jauns sadarbības modelis starp valsti un pašvaldībām, un to galvenais uzdevums būs mazināt reģionālās attīstības atšķirības.

Pašvaldības prasa papildu naudu jaunām funkcijām topošajos administratīvajos reģionos
00:00 / 03:02
Lejuplādēt

"Mēs šobrīd piedāvājam pārvaldes modeļa maiņu. Šobrīd pašvaldības ir tās, kas pārvalda šo organizāciju, protams, pa plānošanas reģioniem. Šobrīd VARAM piedāvā izvērtēt iespēju, ka arī valsts iesaistītos pārvaldē, kas būtu valsts un pašvaldības koppārvaldības modelis, kas tādā veidā veicinātu reģionāla līmeņa projektu straujāku virzību un labāku izpratni. Otra lieta – dažādas ministrijas piedāvā dažādu funkciju papildinājumus plānošanas reģionu darba apjomā," skaidroja ministra padomnieks Madars Lasmanis.

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) vērtēja, ka sadarbība starp valsti un pašvaldībām ir jāstiprina. "Bet tur ir nelaime tāda, ka visā tajā stāstā nav iezīmēts vajadzīgais finansējums (..)," sacīja Okmanis.

Savukārt uz funkciju nodošanu reģionālos līmeņos gan valsts institūcijas esot visai naskas, turklāt pašvaldības pat neiebilstu daļu pārņemt, ja līdz ar darba uzdevumiem sekotu arī nauda.

VARAM atzina, ka līdz likuma pieņemšanai, kam teorētiski jānotiek jau šogad, vēl tāls ceļš ejams. Pašlaik izstrādāts tikai konceptuāls ziņojums, bet liela daļa diskusiju vēl ir priekšā.

KONTEKSTS: 

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti