Panorāma

Tiesnesis Kušķis, iespējams, pārkāpis likumu

Panorāma

Intervija ar Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili

Pašvaldības plāno reorganizēt un slēgt skolas

Pašvaldības plāno reorganizēt un slēgt skolas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vispārējās izglītības lauciņā galvenais fokuss pašlaik ir uz  pedagogu jauno atalgojuma modeli, taču reizē ar to Izglītības ministrija cer arī sakārtot skolu tīklu. Tikmēr pašvaldības, kurām ir iespēja savā teritorijā slēgt vai atvērt jaunas izglītības iestādes, iesniegušas ministrijā savas ieceres attiecībā uz nākamo mācību gadu. 

Latvijas Televīzijas rīcībā esoša informācija par iecerētajām izmaiņām liecina - atvērt plānots tikai vienu bērnudārzu Jelgavā. Pārējie plāni saistīti ar skolu reorganizāciju vai slēgšanu.  

Visas pašvaldību iecerētās izmaiņas plānotas jau no šī gada pirmā septembra. Vienīgais izņēmums ir Mārkalnes pamatskola Alūksnes novadā, kurai dots vēl viens mācību gads, ko strādāt. Mārkalnes skola arī ir visdaudzskaitlīgākā no slēdzamajām.  

Pašvaldību plāni:

  • 15 Latvijas pašvaldības iesniegušas IZM 19 pārmaiņu plānus, kas kopumā skars vismaz 25 skolas vai to filiāles.
  • Pašvaldības lūgušas ministrijai atļauju apvienot sešas skolas, likvidēt divu skolu filiāles, vienu vidusskolu pārveidot par pamatskolu un vienu pamatskolu – par sākumskolu.
  • Tāpat plānots deviņas izglītības iestādes slēgt.  Piecas no šīm skolām gan likvidēs tikai formāli, pievienojot citai skolai, un tās darbu turpinās.
  • Taču četras – Bērzgala, Gārsenes, Sarkaņu un Mārkalnes pamatskolas tiešām iecerēts slēgt pavisam.
Mārkalnes pamatskolā pašreiz mācās 49 skolēni un vēl deviņi ir pirmsskolas posmā. Brīdinājumi slēgt skolu izskanējuši jau daudzkārt. Vistuvāk tam nonāca pirms diviem gadiem, taču toreiz skolotāji un vecāki izcīnīja, ka skolai tomēr ļauj pastāvēt. Šoreiz Alūksnes novada dome lēmumu par skolas slēgšanu pieņēma strauji un bez lielas konsultēšanās. Pašreizējās aplēses liecina, ka 2016.gaad rudenī – slēgšanas laikā, skolā būtu 43 audzēkņi.  

Mārkalnes pamatskolas direktore Daina Gailāne stāsta, ka tad skolēni brauks mācīties citur, bet “uz kurieni – es domāju, vecāki to nav vēl nemaz īsti apjautuši un sapratuši”.

“Es domāju, ka jārunā ir domes deputātiem. Kad viņi būs gatavi runāt, tad lai viņi arī runā. Vecākiem būtu jāzina, kādi ir nākotnes plāni,” uzsver Gailāne.

Prognozes liecina, ka Mārkalnē bērnu skaits turpinās samazināties un, ja skolā ir piecas apvienotās klases, pārāk cieš izglītības kvalitāte - tā skolas slēgšanu argumentē novada domē. Taču prioritāte būšot katram skolēnam nodrošināt iespēju mācības turpināt.

“ Šajā gadījumā ir varianti, ka daļa no bērniem var pāriet uz Alūksni un otra daļa ir tādi, kuriem būs vajadzīgs internāts. Ir mums novadā skolas, kur mēs šiem bērniem varēsim piedāvāt internātu. Un, ja mēs kaut ko piedāvāsim, tad augstākā kvalitātē nekā tas ir Mārkalnē,” sola Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.

Skolotājas uzskata – tas būs krietni sarežģītāk nekā deputāti iedomājušies. Apkārtnē ir daudz trūcīgu vai nelabvēlīgu ģimeņu, kurās aug skolas vecuma bērni.

“Reālā situācija ir – man pašreiz arī ir audzināmā klase – vecāki, izlasot avīzē ziņu, ka pēc gada skola tiks slēgta, tā arī pateica: “Mans bērns paliks mājās. Viņš nevarēs nekur izbraukāt un mācīties”.  Pati personīgi es papildināšu bezdarbnieku rindas deviņus mēnešus. Pēc tam - nezinu. Varbūt, ka pa to laiku kaut kas izmainīsies,” saka Mārkalnes pamatskolas sākumskolas un mūzikas skolotāja Janita Keiva.

Gailāne atzīst, ka tuvējās skolās nav nepieciešami skolotāji,  piemēram, Pededzē skolotāji jau ir nokomplektēti, tur strādās un projām neies.

“Tā kā tiem skolotājiem ir ļoti grūti. Acīmredzot deputātiem, kas pieņēma lēmumu, ir skaidrs, kas notiks ar ēku, kas būs ar bērniem,” saka Gailāne.

Priekšsēdētājs sola, ka viss ir pārdomāts. Reizē atzīst - šīs nebūs pēdējās pārmaiņas skolu tīklā. Jau no septembra viens bērnudārzs tiek apvienots ar blakus esošo pamatskolu. Tās gan būs tikai juridiskas izmaiņas un bērnus neskars. Top arī novada koncepcija, kas reorganizēs vēl vairākas izglītības iestādes. Bet  līdz pieņemt galīgos lēmumus, pašvaldība gaida izglītības ministrijas skaidru ilgtermiņa nostāju virknē jautājumu – tostarp par finansējuma pārdali starp novadiem, ja skolēni brauc mācīties pie  kaimiņiem.

“Ja mēs gribam izglītības reformu un visu pārējo, tad mums arī godīgi jāpasaka, ka tas nav jautājums tikai par skolotāju algām, bet jārisina kompleksi – savstarpējie norēķini, vecāku tiesības izvēlēties izglītības iestādi, pēc tam pašvaldības izdevumi, lai bērnus nodrošinātu ar nokļūšanu līdz skolai un viss pārējais,” pauž Arturs Dukulis.

Gan Alūksnes novada ieceres, gan pārējo 14  pašvaldību pieteiktās skolu reorganizācijas vai slēgšanas ir jāapstiprina Izglītības un zinātnes ministrijai. Tā kā ministrijas pārstāve Latvijas Televīzijai izteica gandarījumu par to, ka pašvaldības arī bez valsts spiediena gatavas spert sāpīgus, bet vajadzīgus soļus skolu tīkla sakārtošanā, prognozējams, ka lielākā daļa plānu tiks apstiprināti. Šobrīd zaļā gaisma dota aptuveni pusei pieteikumu. Pārējie – arī Alūksnes plāni - ir izvērtēšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti