Ludzas novadā pašvaldības vēlme ierobežot azartspēļu biznesu rezultējusies jau ar divām tiesvedībām. Pagājušogad bažās par vēl vienu tiesvedību pašvaldība tomēr izsniedza atļauju trešās spēļu zāles ierīkošanai pilsētā.
Vēsturiskajā Ludzas pasta ēkā šobrīd remontdarbi, ko veic tās īpašnieks. Pirmajā stāvā esošās telpas viņš izīrē azartspēļu uzņēmējam. Līgums starp ēkas īpašnieku un azartspēļu uzņēmēju paredz, ka tur tiks izvietoti ne tikai spēļu automāti, bet arī paredzēta vieta cita veida izklaidei, piemēram, tiks izvietots biljarda galds. Otrajā stāvā ēkas īpašnieks, vietējais uzņēmējs Oļegs Blins plāno ierīkot telpas birojiem.
Pašvaldībā uzņēmēja rosību novērtē, jo 1929. gadā būvētā funkcionālisma stila ēka bija jāsakārto. Tomēr par to, vai tajā jāatrodas spēļu zālei, iedzīvotāji sabiedriskajā apspriešanā teica “nē”. Bet ar šo nostāju vien nepietiek, lai pārliecinātu tiesu. Tāpēc pašvaldība veica grozījumus teritoriālajā plānojumā.
“Ludzas novada dome jau ir iestrādājusi grozījumus savā teritoriālajā plānojumā, ka visā Ludzas novada teritorijā jaunas spēļu zāles ir aizliegts atvērt,” pastāstīja Ludzas novada Juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Nikolajeva.
Līdzīgi rīkojušās arī citas Latvijas pašvaldības. Taču ne vienmēr tas rit raiti.
Piemēram, Līvānu novadā grozījumus lokālplānojumā, kur norādītas azartspēlēm aizliegtās vietas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākumā noraidīja. Tagad pašvaldība atkārtoti plāno sabiedrisko apspriešanu, kas noslēgsies jūnija vidū.
“Domes sēdē tiks lemts par lokālplānojuma vienu publiskās apspriešanas sanāksmi attālināti, kas būs 8. jūnijā. Un pēc tam tiks izstrādāti šie saistošie noteikumi,” pastāstīja Līvānu novada Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Indra Upeniece.
Tikmēr Ludzas novadā ar saistošo noteikumu izstrādi nesteidzas. “Bet acīmredzot, lai šo jautājumu nepolitizētu pirms pašvaldību vēlēšanām, šis jautājums laikam būs jaunievēlētās novada domes darba kārtībā,” pastāstīja domes Juridiskās nodaļas vadītāja.
Tomēr jautājums vismaz nacionālajā līmenī ir politizēts. Grozījumus Azartspēļu un izsoļu likumā pagājušonedēļ Saeimā virzīja Jaunā konservatīvā partijas deputāti. Pret iestājās “Attīstībai/Par!” un daļa Zaļo un Zemnieku savienības deputātu.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir gandarīta par grozījumiem, atgādinot, ka līdzīgus priekšlikumus Finanšu ministrijā esot iesnieguši jau pirms septiņiem gadiem. “Mūsu ieskatā tas ir ļoti liels solis uz priekšu, jo tas vismaz ir kaut kas konkrēts un skaidrs,” norādīja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele.
Vienlaikus prasība par to, ka, aizliedzot azartspēļu biznesu konkrētās vietās, pašvaldībai tik un tā būs jāpierāda iedzīvotāju interešu aizskārums, gan nekur nav pazudusi.
“Šādi grozījumi jau pirms daudziem gadiem tika pieņemti, vienreiz jau bija spēkā, un pēc tam tos atkal mainīja tā paša iemesla dēļ, ka bija virkne pašvaldības, kas ļoti neloģiski izmantoja šīs tiesības. Noteica atļauju organizēt azartspēles vietās, kur tas fiziski nav iespējams,” zināja stāstīt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
Viņš arī kritizēja izmaiņas kā populistiskas: “Un viena partija iesniedza, es teiktu, izteikti populistisku priekšlikumu. Cik tur paliek, divi mēneši pirms pašvaldību vēlēšanām.”
“Protams, ir jārēķinās jebkurai pašvaldībai, kura tik drosmīgu soli spers, ar pretestību,” sacīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija).
Tikmēr Ķekavas novadā šo soli neizdevās spert, dome vēl neskatīja priekšlikumu rakstīt saistošos noteikumus. Vispirms esot jāsagatavo informācija par novadā jau esošajām azartspēļu vietām, par ieņēmumiem no šīs uzņēmējdarbības un cita informācija.
