Pašvaldību iepirkumi tradicionāli ir viens no sabiedrībā pretrunīgāk vērtētājiem jautājumiem, tomēr no pašu pašvaldību puses izskan viedoklis par to, ka iepirkumu organizēšanas kārtība ir pārāk sarežģīta un birokrātiska, tādējādi negatīvi ietekmējot iepirkumu efektivitāti.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis savienības domes sēdē arī vērsās pie ministra Kaspara Gerharda (NA) ar lūgumu pašvaldību intereses šajā jautājumā atbalstīt.
"Ja nav mērķis pasargāt lielos iepirkumus no kontroles, tad ministrs varētu būt sabiedrotais šajā jautājumā attiecībā uz izmaksām un birokrātiju," sacīja Jaunsleinis.
Ministrs pašvaldībām pauda viedokli, ka kopumā ieceri par iepirkumu vienkāršošanu atbalsta, jo arī pašām ministrijām nākas šajā jomā saskarties ar ne mazums grūtībām. "Man pieredze ar iepirkumiem liecina, ka mēs daudzās vietās esam mēģinājuši būt svētāki par pašu pāvestu un visiem pārējiem (..)," saka Gerhards.
Mazāka vienprātība savukārt bija vērojama pašvaldību diskusijās ar VK pārstāvjiem. Par vienu no strīdīgākajiem jautājumiem Valsts Kontroles un pašvaldību attiecībās ir kļuvis salīdzinoši nesen publicētais VK atzinums par pašvaldību sniegto sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Valsts kontrole bija secinājusi, ka vairākos gadījumos pašvaldības sociālā palīdzība piešķirta iedzīvotājiem, kuriem pieder daudzi nekustamie īpašumi un vairāki transportlīdzekļi, savukārt mazturīgākās pašvaldībās pakalpojumi var nebūt pieejami arī patiešām mazturīgiem cilvēkiem.
Pašas pašvaldības gan vairākiem no pārmetumiem nepiekrita, norādot, ka pārāk formāli un nepārdomāti kritēriji var arī traucēt sociālās politikas īstenošanā. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis arī atklāti pauda pašvaldību šaubas, vai VK ir pietiekami speciālistu, kuri spēj vērtēt sociālo politiku. Jaunsleinis, uzdodot jautājumu, vai Valsts kontrolē ir arī darbinieki ar pieredzi sociālās palīdzības jomā, arī ironiski norāda – ja visu politikas jomu efektivitātes vērtēšanai pietiktu tikai ar izvērtējumu no likuma viedokļa, tad nozarēs vairs nebūtu nepieciešami profesionāļi un varētu iztikt ar atsevišķiem „universālajiem kareivjiem”.
Valsts galvenā kontroliere Elita Krūmiņa gan pašvaldību skepsi noraidīja, uzsverot, ka kontrole, veicot revīziju specifiskās nozarēs, izmanto konsultantu palīdzību. Viņa arī uzsver, ka, runājot par konkrēto, strīdīgo revīziju sociālas palīdzības jomā, pārbaudīta tieši palīdzības atbilstība normatīviem, tostarp arī pašu pašvaldību izstrādātajiem noteikumiem. Ar šo uzdevumu pietiekami labi tiekot galā arī juristi.
Ne mazums kritisku komentāru Pašvaldību savienības domes sēdē izpelnījās arī Valsts kontroles atzinumi par melno kašu pastāvēšanu vairākās pašvaldībās. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka Kontrolei būtu jāuzņemas par šiem izteikumiem atbildība gadījumos, ja pārmetumi izrādītos nepatiesi.
Tomēr Valsts Kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis uzsvēra, ka šāds raksturojums tiek izmantots vienīgi tad, ja gūti pārliecinoši pierādījumi: „Valsts kontrole savus secinājumus izdara tikai un vienīgi pamatojoties uz revīzijā gūtajiem pierādījumiem. Tātad šajās pašvaldībās mēs esam ieguvuši pierādījumus, ka tajās eksistē kases, kuras nav reģistrētas grāmatvedībā, eksistē skaidras naudas ieņēmumi, kuri nenonāk tajā vai nākamajā dienā pašvaldības kasē, bet staigā līdzi iekasētajam mēnesi un vairāk.”
Tāpat pašvaldības arī ir neapmierinātas ar apstākli, ka Valsts kontrole pēc revīziju veikšanas savu darbu vairs neturpinot un atbildīgajām ministrijām nenorāda uz nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā regulējumā.
