Pašvaldības nevienojas ar valdību par vairākiem tām būtiskiem jautājumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nav vienojusies ar valdību par vairākiem sev būtiskiem jautājumiem saistībā ar budžetu un trešdien neparakstīja protokolu.

ĪSUMĀ:

  • LPS domstarpības ar valdību par IIN daļas samazinājumu pašvaldībām.
  • Aicina atrast 9,2 miljonus tām pašvaldībām, kurām ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%.
  • Ar valdību panākta vienošanās par vairākām svarīgām lietām.

LPS informēja, ka vēl turpinās diskusijas ar Finanšu ministriju, lai rastu kompromisu jautājumā par plānoto pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Pārrunas un protokola iespējamā parakstīšana plānota vēl līdz valsts budžeta iesniegšanai Saeimā, proti, līdz šī gada 15. oktobrim. 

LPS norādīja, ka būtiskākās domstarpības ir par Finanšu ministrijas piedāvātajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, samazinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu līdz 75%.

Pašvaldības nepiekrīt šādai pārdalei, kas nākamgad negatīvi ietekmēs budžetu, turklāt nozīmīgi tas skars tieši Latgali.

Tāpēc LPS domes sēdes laikā tika izteikts priekšlikums turpināt kopīgas diskusijas un rast kompromisu attiecībā uz pašvaldībām, kuras nodokļu proporcija skars visvairāk. 

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka situācija ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu. Tāpēc pašvaldības aicina valdību izprast situāciju, būt solidāriem un rast risinājumu par papildus valsts budžeta mērķdotāciju 9,2 miljonu apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās ir kopumā 77 pašvaldības visā Latvijā, kurām budžeta samazinājums būs lielāks par minētajiem 4% un kuras saņems sāpīgu sitienu, ko izjutīs iedzīvotāji visā valstī.

LPS informēja, ka līdz šim diskusiju rezultātā panākta vienošanās jautājumā par iespēju paplašināt pašvaldībām aizņemšanās iespējas, nākamajā gadā paredzot aizņēmumus arī izglītības iestāžu investīciju projektiem un vienam prioritāram investīciju projektam, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar ierobežojumu līdz 400 tūkstošiem eiro. 

Lai 2021. gadā varētu segt īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai, pašvaldībām no valsts budžeta būs pieejams arī aizņēmums budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trīs gadiem. Tāpat kā 2020. gadā pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošā bērnudārza paplašināšanai un aizņēmumus pašvaldību investīciju projektiem ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, tajā skaitā transporta infrastruktūras projektiem, saistībā ar Covid-19 izplatību. 

LPS domes sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka pašvaldības līdzfinansējums investīciju projektu īstenošanai ir 15% apmērā, bet izglītības investīciju projektiem – 10%. Vienošanās tika panākta arī par iespēju aizņemties investīciju projektu dokumentācijas izstrādei (tehniskā projekta) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") sanāksmes laikā solīja sadarboties ar LPS un ņemt vērā pašvaldību ieteikumus, strādājot pie nosacījumiem ES fondu un Atjaunošanas fondu finansējuma plānošanā, informēja LPS.

Protokolā fiksētas vienošanās par meliorācijas sistēmu attīstību un pilnveidi, par sadarbību publisko ūdeņu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, valsts budžeta līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem.

Tāpat panākts kompromiss jautājumā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) un trūcīgās personas ienākumu līmeņa paaugstināšanu,

par tiesībām pašvaldībām saglabāt maznodrošinātas personas statusu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem (ielām) un citiem jautājumiem.   

Savukārt protokola domstarpību sadaļā noteikts, ka no nākamā gada pašvaldību budžetā novirzīt vismaz 25% azartspēļu nodokļa ieņēmumu, kā tas bija līdz 2020. gadam,  un atjaunot līdz 2020. gadam spēkā esošo dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļu pašvaldību budžetā. Sēdes laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") solīja vidējā termiņā pakāpeniski atgriezt daļu dabas resursu nodokļa ieņēmumu pašvaldību budžetos.

Tāpat nav rasts kompromiss jautājumā par pakāpenisku visu pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta, īpašas valsts programmas īstenošanu nomales efekta ietekmes samazināšanai pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas, kā arī īpašas valsts programmas nodrošināšanu katras jaunizveidotās pašvaldības individuālo priekšrocību atbalstam un citiem.

LPS uzskata, ka 2021. gadā jāparedz sabiedriskā transporta pieejamība iedzīvotājiem vismaz 2020. gada apjomā, lai  iedzīvotāji visā valsts teritorijā varētu nokļūt uz darba vietām, skolām un ārstniecības iestādēm.

KONTEKSTS:

Vietvaras jau iepriekš cēla trauksmi, ka valdības virzītie nākamā gada budžeta un pavadošo likumprojektu projekti vairākām pašvaldībām liegs īstenot likumā paredzētās funkcijas. Tā notiktu, jo vienlaikus pašvaldībām gan plānots piešķirt mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu, gan jāizmaksā augstāks garantētā minimālā ienākuma apjoms un minimālās algas.

Valdība jau atbalstījusi ieceri samazināt IIN augstāko likmi un atcelt patentmaksu nodokļa režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti