Pašvaldības nesteidz pārņemt valstij piederošos ceļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tuvāko gadu laikā pēc brīvprātības principa plānots pašvaldību īpašumā nodot vairāk nekā 8000 kilometru valsts vietējo ceļu, līdztekus tam piedāvājot arī mērķdotācijas. Pašlaik tikai sešas pašvaldības ir izrādījušas interesi pārņemt pagaidām vien nelielu daļu valstij piederošo ceļu, jo pašvaldības uztrauc krasais ceļu būvniecības un uzturēšanas cenu kāpums.

Pašvaldības nesteidz pārņemt valstij piederošos ceļus
00:00 / 04:57
Lejuplādēt

"Mēs šobrīd atrodamies uz ''Latvijas Valsts ceļiem'' piederošā 2. šķiras ceļa Baltinava–Briežuciems," izrādot nesen greiderēto grants ceļu, pa kuru kursē skolēnu autobuss un kas savieno Balvu novada divas apdzīvotas vietas, novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) atzina, ka pagaidām pašvaldība plāno tikai šī viena ceļa pārņemšanu no valsts. "Gan "Latvijas Valsts ceļi", gan Satiksmes ministrija saka, ka viņiem nebūs programmas, lai tāda veida ceļus varētu remontēt un būtiski uzlabot."

Balvu novadā pašlaik pašvaldības ceļu un ielu kopgarums ir vairāk nekā 1000 kilometru. Tikpat daudz novada teritorijā ir arī otrās šķiras valstij piederošo ceļu, no kuriem daļa pēc Satiksmes ministrijas (SM) plāniem būtu jāpārņem vietējai pašvaldībai.

Maksimovs atzina, ka Balvu novads ir viens no sešiem, kurš varētu uzsākt īstenot dzīvē valsts ceļu pārņemšanu, taču solītā piecu gadu mērķdotācija – 1560 eiro gadā par kilometru ceļa –, ko valsts pašvaldībām ir solījusi, jau tagad šķiet daudz par mazu.

"Pašvaldībām pašlaik bažas rada ceļu būvniecības sadārdzinājums. Ja 1560 eiro pirms kara [Ukrainā] likās gana pievilcīga summa vismaz uzturēt ceļus, nerunāsim jau par remontiem, tad šobrīd mēs redzam būtisku sadārdzinājumu visā būvniecībā," teica Maksimovs.

Tāpēc Balvu novads pašlaik ir gatavs no valsts pārņemt tikai vienu četrus kilometrus garu ceļu.

"Ceļi tiek pārņemti tajos gadījumos, kad tas ir nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai vai arī tur, kur notiek aktīva uzņēmējdarbība, kur pašvaldība, izmantojot struktūrfondus, varētu to ceļu saremontēt. Pamatā mēs runājam par dubultās virsmas apstrādi – "latgaliešu asfaltu," jo tikai retā gadījumā mēs varētu runāt par pamatīgu asfaltu," atzīmēja Balvu novada domes priekšsēdētājs.

Arī Krāslavas novads ir pieteicies uz valsts ceļu pārņemšanu, un, kā atklāja pašvaldības ceļu inženieris Vladimirs Bluss, Krāslavas pašvaldība no valsts piedāvātajiem vairāk nekā 100 kilometriem ceļu piekritusi pārņemt vien tos, kurus īstenībā daļēji apsaimnieko jau tagad. Par pārējo piedāvāto valsts ceļu pārņemšanu pašvaldība vēl domās.

"Divus ceļus mēs pārņemsim no valsts. Abi divi atrodas Robežnieku pagastā. Viens ir pievadceļš ciematam un otrais ceļš ir Dunci–Kaženci. Abu ceļu garums – vairāk nekā seši kilometri. Viens no ceļiem ir turpinājums pašvaldības ceļam. Kad ziemā mūsu tehnika brauc tīrīt pašvaldības ceļu, mēs esam spiesti tīrīt arī valsts ceļu, jo viņu tehnika atnāk daudz vēlāk, bet skolēniem ar autobusu skolā jābūt jau uz astoņiem no rīta," skaidroja Bluss.

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām ir nepieciešama, lai sakārtotu ceļu klasifikāciju atbilstoši likumam, atklāja SM Autoceļu Infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Ministrijas pārstāvis arī atzina – valstij trūkstot finansējuma visu 2. kategorijas ceļu uzturēšanai.

"Pašvaldības sadalījušas trīs grupās. Pirmā grupa ir sešas pašvaldības, dažas no tām ir piekritušas pilnīgi visam klāstam, dažas – tikai dažiem posmiem. Kopumā tas ir par 76 kilometriem. Pašvaldības ir atrakstījušas vēstules un noformulējušas interesējošos jautājumus. Pēc pēdējās teritoriālās reformas pārskatot ceļus, ir secināts, ka ir diezgan daudz ceļu, (vairāki tūkstoši ceļu), kas neatbilst likuma definīcijai. Daudzi ceļi ir, piemēram, no kādas stacijas vai pie kāda pansionāta un neatbilst tam, ka būtu jāsavieno novada centrs ar jau kādu nozīmīgāku novada ciemu vai pilsētu," norādīja SM pārstāvis.

Tāpat Vectirāns atklāja, kas tad notiks ar 2. šķiras ceļiem, ko pašvaldības nevēlēsies pārņemt: "Sliktāk nekas tur nenotiks. Valsts turpinās tieši tāpat uzturēt ar tiem pašiem valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem.

""Latvijas Valsts ceļi" tad rīkosies atbilstoši tām prioritātēm tiem ceļiem, kur vislielākā intensitāte, tātad visvairāk cilvēki to lieto. Atbilstoši tam tās prioritātes arī tiks sadalītas – gan būvniecībā, gan uzturēšanā," skaidroja SM speciālists.

Pašlaik no visām Latvijas pašvaldībām par valstij piederošo 2. šķiras ceļu pārņemšanu dialogā ar SM ir iesaistījušās vien sešas pašvaldības: Ādažu, Krāslavas, Balvu, Alūksnes, Ventspils un Mārupes novads.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti