Dienas notikumu apskats

«Stradiņu» jaunā korpusa otro kārtu plāno pabeigt četros gados

Dienas notikumu apskats

Iekšlietu nozares nekustamo īpašumu apsaimniekošanā VK atklāj izšķērdību un nelikumības

IZM piedāvā mazākās vidusskolas klases no 20 līdz 25; pierobežā – izņēmums

Pašvaldības nemierā ar piedāvāto minimālo skolēnu skaitu vidusskolās

Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nav apmierinātas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto minimālo skolēnu skaita slieksni vidusskolās. Valdības noteikumi, kas piedāvā šādu slieksni noteikt, top, pamatojoties uz Izglītības likuma grozījumiem, kurus Saeima pieņēma pērnā gada nogalē. Jau šā mēneša beigās noteikumus, kas noteiks minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, plānots iesniegt apstiprināšanai valdībā.

Otrdien, 8.maijā, notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM pirmo reizi plašāk iepazīstināja ar topošajiem noteikumiem, kas noteiks minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2020.gadā.

Atbilstoši šim piedāvājumam, lielajās pilsētās skolēnu skaitam klasē jāsasniedz vismaz 25, bet vidusskolas klasēs kopumā jāmācās vismaz 138 skolēniem. Pierīgā un reģionālajos attīstības centros, piemēram, tādās pilsētās kā Cēsis, Talsi un Kuldīga, klasē būtu jābūt vismaz 22 skolēniem, bet vidusskolā kopumā – ne mazāk kā 120 skolēniem. Savukārt mazākās pilsētās un novados klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem, bet vidusskolā kopumā – ne mazāk kā 54.

IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece gan uzsver, ka ne visām skolām būs saistoši šie kritēriji: "Ja šī skola izpildīs kvalitātes rādītājus, skolēnu skaits uz to neattieksies.

Tātad mums ir divas iespējas: vai nu es nodrošinu atbilstošu skolēnu skaitu, vai arī nodrošinu kvalitāti un valsts mani turpina finansēt ar mazāku skolēnu skaitu."

No uz Saeimas komisijas sēdi aicināto pašvaldību organizāciju pārstāvju teiktā noprotams, ka, neraugoties uz to, ka ar plānotajiem kritērijiem jau iepazīstināti gan pašvaldību vadītāji, gan izglītības pārvalžu vadītāji, viedokļi par šo kritēriju pamatotību arvien atšķiras.

"Lielās pilsētas ir par citiem skaitļiem. 22 un/vai 120 kopā," pauda Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pārstāvošā Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane.

Neapmierinātību ar ministrijas piedāvāto skolēnu skaita slieksni mazākās pašvaldībās izteica arī LPS padomniece Ināra Dundure. Tam esot jābūt zemākam. "Reģionos un Pierīgā tie praktiski varētu būt 18, kas arī šobrīd ir reāli izpildāms."

Tikmēr Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kurš ir arī Baltinavas domes deputāts, steidza atgādināt, ka sarunās par topošajiem kritērijiem IZM solījusi pierobežas pašvaldībām noteikt atšķirīgus, proti, ievērojami zemākus sliekšņus. Tas esot nepieciešams, lai saglabātu vidusskolas arī Latvijas austrumu pierobežā.

"Lai valsts būtu droša pierobežā, tai jābūt apdzīvotai, tur jābūt valsts un pašvaldību iestāžu tīklam. Cilvēkiem ir jājūt, ka viņi ir vajadzīgi šai valstij. Tas ir ļoti būtiski," sacīja Slišāns.

Valdības dienaskārtībā jaunie noteikumi, kas tapuši ar mērķi optimizēt skolu tīklu, varētu nonākt šā mēneša beigās. Par tiem vēl gaidāmas karstas diskusijas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti