Vairumā no desmit pārbaudītajām pašvaldībām sociālā palīdzība iedzīvotājiem sniegta nepamatoti, neizvērtējot, vai tā tiešām konkrētām personām ir nepieciešama. Tomēr lielākais pārmetums ir par nevienlīdzību – vienā pašvaldībā trūcīgs var būt plašu zemju īpašnieks, bet citā pie pabalsta netiek pat tad, ja pieder tikai vecs traktors.
VK sociālās palīdzības jautājumus izvētījusi visās 109 pašvaldībās, bet īpaši pārbaudīts desmit pašvaldību darbs. Pārkāpumi atklāti gandrīz visās. Lielākoties revidenti pārmet nepietiekamu pabalstu prasītāju materiālā stāvokļa izvērtējumu. Kontrolē atklāts, ka pabalsti piešķirti it kā bezdarbniekiem, kam gan pieder kapitāldaļas aktīvi strādājošos uzņēmumos.
Tāpat pašvaldības «pievērušas acis» uz to, cik īpašumu pieder it kā trūkumā nonākušiem cilvēkiem. "Dažas pašvaldības ir noteikušas, ka trūcīgai personai var piederēt līdz pat sešiem nekustamajiem īpašumiem un līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem. Taču tajā pašā laikā ir pašvaldības, kur nav iespējams gūt trūcīgas ģimenes statusu pat tad, ja ģimenei pieder viena automašīna. Piemēram, Liepājas pilsēta, Rundāles novads, 2013.gadā Siguldā (..)," skaidro Valsts kontroles pārstāve Ieva Pīpiķe.
Taču pašvaldības pamanījušās būt ne tikai ļoti dāsnas pabalstu dāļātājas, bet dažkārt arī prettiesiski tos atteikušas. Par nelikumīgu ierobežojumu revidenti sauc nosacījumu, ka pie pabalsta var tikt tikai tad, ja vismaz gadu vai citu konkrētu laiku persona bijusi deklarēta attiecīgajā pašvaldībā.
"Mēs runājam par divu veidu ierobežojumiem. Par ierobežojumiem deklarēšanas laikā sociālās palīdzības pabalstiem, kas ir prettiesiski, un par ierobežojumiem pārējiem pašvaldību pabalstiem, kas ir pašvaldību brīvprātīgi noteikumi. Mēs absolūti neesam teikuši, ka šādi pabalsti ir prettiesiski, bet mēs esam aicinājuši izvērtēt to pamatotību - vai patiešām šie pabalsti, piemēram, bērnu piedzimšanas pabalsti, ir ierobežojami, ņemot vērā, ka daļa šo pabalstu nav ģimenes tādas, kurām nav ienākumu. Vienkārši, mainot dzīvesvietu, tās kļūst par jūsu pašvaldības nodokļu maksātāju, taču, piedzimstot bērnam, jūs aizvien tās ierobežojat," saka Pīpiķe.
Pašvaldības līdz šim publiski izteikušās, ka Valsts kontroles atzinumiem nepiekrīt. Tomēr, lai gan šodien uz diskusiju Valsts kontrolē bija sasaukti desmitiem sociālo darbinieku, no pārrunām atvēlētajām divām stundām sarunas aizņēma tikai pusi laika. Pašvaldībām revidentiem nebija ne pārmetumu, ne jautājumu.
Pašvaldību savienība sociālo pabalstu piešķiršanas nebūšanās vaino faktu, ka valstī līdz šim tā arī nav izveidota jēdzīga datubāze, lai pārbaudītu ziņas par pabalstu prasītāju. Tā uzsver padomniece veselības jautājumos Ilze Rudzīte. "Datu bāzēm ir jābūt pieejamām, lai būtu iespējams automātiski apmainīties ar informāciju, nevis jādodas uz 16 publiskiem reģistriem, lai pārbaudītu šo informāciju (..)," uzsver Pašvaldību savienības pārstāve.
Arī Cēsu Sociālā dienesta direktore un Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības vadītājas vietniece Iveta Sietiņsone apgalvo – sociālie darbinieki strādā godīgi un palīdzību piešķir tiem, kam to tiešām vajag. Problēma, ka grūti pārbaudīt, kas prasītājiem pieder. "Ja šobrīd no LTV "De facto" redzam, ka mums ir jāskatās "Facebook", kur klients lielās ar jahtām un visu pārējo, tad, manuprāt, tas nav tas, ka ir jādara sociālajam darbiniekam (..)," saka Sietiņsone. Viņa uzsver, ka sociālie darbinieki jau gadiem ir lūguši izstrādāt vienotu sistēmu, kurā būtu visi dati par personu materiālo stāvokli.
Pašvaldības vaino Labklājības ministriju, kas tā arī nav izstrādājusi vienotu sistēmu personu datu pārbaudei. Pašlaik atbalstu ar vienu datubāzi nodrošina privātuzņēmējs pēc savas iniciatīvas un par maksu. Taču Pašvaldību savienība arī atzīst, ka vietvarām jāuzlabo savi noteikumi, pēc kuriem tās pabalstus dala. Tāpat jāizvērtē katrs gadījums, kad revidenti šaubījušies par pabalsta piešķiršanas nepieciešamību.
