Gulbenes novada vidusskolas 7. klases audzēkņi informātikas stundās pamazām apgūst, kā strādāt "Google" ekosistēmā, jo pašvaldībām nupat piegādātajos datoros ir "Chrome" operētājsistēma un darbs šajā vidē tomēr nedaudz atšķiras no bērniem tik ierastā "Microsoft Windows".
Gulbenes novada vidusskolas datorikas skolotāja Dina Tiltiņa skaidroja, ka, viņasprāt, skolām paredzētie datori būs piemēroti darbam dažādās tiešsaistes programmās un informācijas meklēšanai.
"Šie datori vairāk domāti, lai skolēni tiktu pie interneta un digitāli mācītos. Bet, nu jā, gribētos teikt, ka varēja būt labāks tas aprīkojums, kaut vai tāda neliela nianse kā skārienjūtīgais ekrāns, kas būtu vairāk vēlams," sacīja skolotāja.
Gulbenes novadā pašvaldība ir saņēmusi 64 jaunos datorus, līdz gada beigām plānots piegādāt vēl 191. Katras skola ziņā būs lemt, kā portatīvās ierīces mācību procesā izmantos.
"Ideja mums ir ka dators katram skolēnam nevis pieder, bet ir pieejams un, tad jāizdomā katrai skolai, vai to darīs tā, ka izdalīs katram skolēnam datoru, kas šobrīd nozīmē, ka visiem īsti nepietiks, jo iepirkums šobrīd nav 100%. Vai otrs mums būs, ka datori mums būs bibliotēkā kā grāmatas, kas ir pieejamas uz konkrētu stundu," klāstīja Gulbenes novada Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Aiga Vagule.
Gulbenes novada pašvaldībā vēl norādīja: ja skola jaunos datorus bērniem nodos personīgai lietošanai, tad tie obligāti ir jāapdrošina. Bet, ja tie glabāsies mācību iestādēs, jādomā, kā tos regulāri uzlādēt.
Arī Valmieras novada pašvaldība ir saņēmusi 71 datoru, kopumā līdz gada beigām novadā nonāks 706 datori. Pašvaldības informācijas tehnoloģiju speciālists Aleksandrs Jukums vērtēja, ka, viņaprāt, iekārtu veiktspēja darbam stundā būšot pietiekama.
"Šiem datoriem nāk līdzi "Google" licencīte, kas palīdzēs centralizēti un ļoti labi šos datorus apkopt. Par lādēšanu, tur skolās būs jāizdomā, kaut kāds stūrītis jāvelta, jāizdomā par elektrības pieslēgumu," norādīja Jukums.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Ilona Platonova atzīmēja, ka, iegādājoties datorus, galvenais mērķis bija nodrošināt viedierīču pieejamību skolēniem stundās, lai pedagogiem ir vieglāk strādāt. Šoreiz kopējais budžets bija 10 miljoni eiro.
"Vai mēs nopērkam dažas vēl labākas, vai nopērkam, tādus, kas pietiekami labi 7. līdz 9. klašu grupas kvalitātei. Mēs aizvien esam nopirkuši tikai 41% no bērnu skaita, kas mums 7. līdz 9. klašu grupā mācās. Plus mēs skārienjūtīgos ļoti labprāt redzētu mazākiem bērniem. Lielākais iebildums no pedagogiem bija, ka fizikā, ķīmija, matemātikā grūti veikt piezīmes, formulas rakstīt grūti bez šī skārienjūtīgā.
Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka daudziem ir viedtelefoni, uz kuriem viņi veic dažādas piezīmes un mēs pilnībā nespēsim pāriet uz digitālu mācīšanos un tas nav mērķis šobrīd," teica IZM pārstāve.
Nākamajā gadā datoru iegādai skolēniem atvēlēti aptuveni 11 miljoni eiro. Ierīces paredzētas bērniem no sociālā riska grupām, un tās proporcionāli sadalīs tām pašvaldībām, kuru izglītības iestādēs ir vairāk skolēnu no trūcīgām un mazturīgām ģimenēm.
