Autoceļi ar grants segumu ir daļa no kopējā valsts ceļu tīkla, pa kuru ikdienā pārvietojas pārsvarā laukos dzīvojošie, lai nokļūtu līdz pagasta centram, veikalam, skolai, savai darba vietai. Un ne būt ne vienmēr, īpaši šķīdonī, kāds valda šobrīd, šo ceļu stāvoklis ir apmierinošā stāvoklī, saka šoferi Latgalē.
"Sausā laikā ir trepe. Ceļš vispār ir katastrofāls, lai arī šogad tam bija veikts grants uzbērumus, tur labi būtu to ceļu noasfaltēt," atzina braucēji. "Ja nogreiderē, tad pēc divām nedēļām atkal tās rises izdauzītas."
Daļu tieši šo zemās kvalitātes valsts ceļu Satiksmes ministrija piedāvā pārņemt pašvaldībām,
lai tās veiktu ceļu uzturēšanu, paskaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
"Plānojam nodot pašvaldībām ap 8000 kilometrus valsts pārziņā esošo reģionālo autoceļu. Valsts gatava dot līdzi katram ceļam 1560 eiro lielu finansējumu, šo ceļu posmu uzturēšanai nākamos piecus gadus," teica Linkaits.
Ceļiem, pirms tos no valsts pārņem pašvaldības, jābūt izvērtētiem,
uzskata Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
"Jāveic šiem ceļiem auditi, lai saprastu, kāds ir to stāvoklis, tad tikai var pārņemt," sacīja Vaivods.
Līvānu novadā varētu būt apmēram 30 kilometru šādu grants ceļu, ko valsts piedāvā pārņemt, solot 1560 eiro mērķdotāciju par katru kilometru. Sarunas jau sāktas pirms diviem gadiem, taču patlaban situācija ir mainījusies, paskaidroja Līvānu novada vadītājs Vaivods.
"Ceļi ir vairāk nolietojušies kopš 2019. gada, arī dārdzība uzturēšanai pieaugusi, arī pakalpojumi, greiderēšana, uzturēšana ziemā šobrīd pieaugusi divtik," uzsvēra Vaivods.
Turklāt ceļu uzturēšana nav tikai greiderēšana,
apsaimniekotāja funkcijas uzskaitīja Latgalē plašākā ceļu tīkla Augšdaugavas novadā transporta tīklu inženiere Anita Pabērza:
"Pļaut zāli, sekot zīmēm, piebērt izskalojumus un trepi, tur ir daudz darbu, arī krūmu ciršana. Mums kopā ir 268 kilometri grants ceļu, ko piedāvā pārņemt."
Gandrīz 300 kilometru valsts grants ceļu varētu nonākt Augšdaugavas novada pārziņā, taču arī te, līdzīgi kā Līvānos, piedāvājumu vērtē piesardzīgi.
"Tur, kur ir diezgan sakopti ceļi, tos valsts atstāj sev, bet mums nodot tos, kas jau tagad faktiski ir sliktā stāvoklī," teica Pabērza. "Uzskatu, ka mēs nedrīkstam tos pārņemt, kamēr tie ir sliktā stāvoklī. Ja arī mēs uzņemamies un ņemam, un laikam mēs būsim spiesti to darīt, tad tikai pēc kaut kāda remonta un atjaunošanas. Ļoti daudzi ceļi ir aizauguši, šausmīga trepe, par ko nemitīgi sūdzas iedzīvotāji. Visi šie ceļi ir intensīvi noslogoti, salīdzinot ar pagasta ceļiem. Šos valsts ceļus izmanto mūsu iedzīvotāji – skolēni, mūsu skolas autobusi, pasažieru pārvadātāji, ātrās palīdzības mašīnas, visi, kas grib tik uz pagastu centriem, brauc pa šiem ceļiem."
Satiksmes ministrija piedāvā pašvaldībām pašām izvērtēt tos ceļus vai ceļu posmus, kuras tās būtu gatavas pārņemt, tas varētu būt kompromiss, turpina satiksmes ministrs Linkaits.
"Process ir brīvprātīgs, pašvaldības var izvērtēt, kurus no piedāvātajiem ceļu posmiem pārņemt," atzina Linkaits. "Nekādus mērķus mēs neesam uzstādījuši. Būsim priecīgi kaut vai par pirmā kilometra nodošanu."
Pašvaldībām arī ir daudz jautājumu un neskaidrību, tīri tehniski kvalitāti nodrošināt būs sarežģīti,
pastāstīja Līvānu novada domes vadītājs Vaivods.
"Piekrītu, ka ceļi ir jāpārņem, bet pašvaldībai vajag tehniku, lai to nodrošinātu. Ja mēs pārņemam, pašiem tehnikas nav un nevaram to dabūt no malas, tad mēs nespēsim apsaimniekot un nodrošināt to kvalitāti," paskaidroja Vaivods. "Es kā novada priekšsēdētājs nevaru garantēt, ka, pārņemot ceļus, mēs spēsim veikt šo pakalpojumu kvalitatīvi un laikā, ja mums pašiem nebūs šīs tehnikas bāzes. Situācijā valstī, kad ir dārdzība, cenas visam pieaug, arī degvielai, risks ir ļoti liels."
Arī Augšdaugavas novadā, kas, pārņemot pilnīgi visus valsts piedāvātos 300 kilometrus, no valsts pretī saņemtu gadā nepilnu pusmiljonu eiro, kā uzsvēra Pabērza, būs bažas par spējām uzturēt šos ceļus labā stāvoklī.
"Nezinu, vai mēs vispār tiksim galā," atzina Pabērza. "Nē, mēs būsim spiesti tikt galā, tikai kāda būs kvalitāte? Pēc tam visa bēda būs uz pašvaldībām, ka paši paņēmām gandrīz vai labprātīgi un nevaram uzturēt tik labā stāvoklī, kā tas tika uzturēts iepriekš. Jo valsts ceļu uzturēšanai izmaksas ir daudz lielākas nekā pašvaldībā."
Turklāt svarīgi ir ne tikai šo ceļus uzturēt, tie jāatjauno. Ar piedāvātajiem 1560 eiro par kilometru tas nav iespējams.
Jautājums ir aktualizēts Latgales plānošanas reģionā, pastāstīja attīstības padomes vadītājs, Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
"Pēc Jaungada tā būs viena no prioritātēm, kurai mēs ķersimies klāt un runāsim. Protams, skatīsimies, kāds būs budžets, tas būs pamats sarunai," paskaidroja Maksimovs. "Ja piešķir tikai 1560 eiro dotāciju un nav citu iespēju, resursu, citu fondu vai aizņēmumu un programmu, lai vismaz to granti uzbērtu uz ceļiem, tas tā ir tikai tāda lāpīšanās, kas pēc būtības neko neatrisina."
Faktiski šobrīd sanāk, ka no viena saimnieka – valsts – šie grants ceļi, kurus nereti nerentabilitātes dēļ dēvē par sociālajiem ceļiem, nonāk otra saimnieka – pašvaldības – rīcībā. Tikai nedz vienā, nedz otrā gadījumā saimniekam nav līdzekļu šo ceļu atjaunošanai.
