ĪSUMĀ:
- Baltinavā sakārto infrastruktūru, lai noturētu cilvēkus pierobežā.
- Ludzā atzīst, ka ES fondu izmantošanā ir arī nejēdzības un aktuālu projektu var nākties finansēt pašiem.
- Rēzeknē mērs pārliecināts, ka kredītus nevar neņemt, jo pilsēta jāattīsta, lai vairotu ieņēmumus nākotnē.
- LU profesors brīdina, ka, ja pašvaldība iekuļas nepatikšanās, tas iespaido valsti.
- FM mierina, ka sliktākajā gadījumā ir īpaša stabilizācijas procedūra palīdzībai pašvaldībām.
Novados dzīvojošos iedzīvotājus pašvaldību aktivitātes īpaši neuztrauc - galvenais, lai dzīves kvalitāte uzlabojas. Savukārt pašvaldību vadītāji pārliecināti par kredītu nepieciešamību un cerīgi raugās nākotnē, uzsverot -
sakārtota pašvaldību infrastruktūra gan piesaistīs nodokļu maksātājus, gan noturēs te dzīvojošos un varbūt pat atvilinās atpakaļ emigrējušos tautiešus, tādējādi arī nodrošinot pašlaik ņemto kredītu atmaksu nākotnē.
Baltinava cer uz zemniekiem un valsts politikas maiņu attiecībā uz reģioniem
Baltinavas novads ir vismazāk apdzīvotais novads Latgales reģionā un Latvijas austrumu pierobežā. Novads savulaik izveidots uz viena vienīga pagasta bāzes. Visā tā garumā nelielo novadu šķērso auto šoseja, savienojot Kārsavu un Balvus.
Pa šosejas malām, apsarmojošo koku ieskautas, kārtīgi izvietojušās privātmājas, pieci daudzdzīvokļu nami, pāris veikaliņi un galvenās novada iestādes - Baltinavas vidusskola un ar pagastmāju savienotais kultūras nams. Uz kopējā namu fona abas ēkas izceļas ar nosiltinātām gaišām fasādēm un jauniem jumtiem.
“Kultūras nams kopā ar vietējo novada domes administrāciju ir uzbūvēts 1976. gadā. Tas tika būvēts kā kultūras nams, un otrajā galā bija padomju saimniecības "Baltinava" kantoris. Kopš tā laika līdz pat 2013. gadam, kad ēka tika nosiltināta, nekādi lieli remontdarbi te netika veikti, vecie padomju laika logi, vecās durvis,” stāsta Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore ("Mēs - Baltinavai"), kura novadu vada jau otro gadu.
Viņa atklāj - Baltinavā tāpat kā apkārtējos novados galvenais mērķis ir saglabāt tos cilvēkus, kuri vēl palikuši dzīvot pierobežā, un te liela nozīme esot arī cilvēkam pieejamajai infrastruktūrai, tās kvalitātei.
Tāpēc tiekot realizēti Eiropas Savienības (ES) projekti, tātad arī ņemti aizņēmumi. Baltinavas novads ir viena no piecām pašvaldībām Latvijā, kas šobrīd ir stipri pietuvojusies likumdošanā atļautajiem 20% jeb pašvaldības kreditēšanās griestiem.
Pašlaik novada parāds Valsts kasei par realizētajiem 13 projektiem sastāda 569 tūkstošus eiro. Tas sasniedz 14,4% no pašvaldības budžeta.
Tabore ir pārliecināta - tas nav par daudz, to var atmaksāt, jo citu iespēju, citus līdzekļus, kā attīstīt savu novadu, viņa neredz.
“Rīkojoties saimnieciski un ar apdomu, var izdarīt visu arī par nelielām naudām. Nav jācenšas miljonus piesaistīt, ja var pamazām, plānojot gadu no gada, visu sakārtot,” pārliecināta novada priekšsēdētāja.
Baltinavas novadā dzīvo ap 1100 iedzīvotāju. Novada budžets ir 1 810 000 eiro, un dotācijas sastāda 35% no novada budžeta. Par spīti gan nelielajam iedzīvotāju skaitam, gan arī teritorijai Tabore pārliecināta, mazais novads var strādāt un attīstīties tikpat labi kā lielais.
“Tas ir mīts par mazo pašvaldību neefektivitāti un ES fondu piesaistes neiespējamību. Tā nebūt nav. No 2009. gada mēs esam realizējuši ļoti daudz projektu. Projekta ietvaros mēs esam sakārtojuši ūdenssaimniecību ar izmaksām 726 tūkstoši eiro. Mēs esam nosiltinājuši vidusskolu, kur izmaksas bija 322 000 eiro. Esam nosiltinājuši kultūras namu un administratīvo ēku - izmaksas ir 147 tūkstoši eiro. Esam mūzikas un mākslas skolu rekonstruējuši par 82 tūkstošiem eiro. Tad ir arī vesela virkne nelielu projektu līdz 50 tūkstošiem eiro.
Tagad esam iesaistījušies pašvaldības autoceļu pārbūves projektos. Drīzumā būs funkcionālais ceļa savienojums ar asfalta segumu uz mūsu lielāko, nozīmīgāko uzņēmumu, kur tiek nodarbināti 50 cilvēki,”
uzskaita pašvaldības vadītāja.
Baltinavas novadā, nepiesaistot ES finansējumu, tiek realizēti tikai pavisam nelieli projekti. Lielākos struktūrfondu atbalstītos projektus novads īsteno, izmantojot aizņēmumu Valsts kasē ar atmaksas termiņiem no 7 līdz 12 gadiem.
Ludzas novadā uzskata: ES nauda jāņem, kamēr vēl ir
Ludzas novadā ap Ludzas pilsētu apvienojušies deviņi pagasti, un novadā pašlaik dzīvo ap 12 000 cilvēku. Ludzas novada kopējais budžets ir 14,8 miljoni eiro, un 2018. gadā tā kredītsaistības sastādīja 13,3 miljonus eiro, kas ir 9% no kopumā pieļaujamajiem 20%.
Rādot topošā peldbaseina būvlaukumu, kas pašlaik ir vairāku metru dziļumā izrakta būvbedre ar dažādām konstrukcijām, Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver, baseinam jābūt gatavam līdz šā gada septembrim.
Ludzas pilsētas ģimnāzijas peldbaseins tiek būvēts gandrīz tikai par pašvaldības līdzekļiem. Tā projektēšanas un būvniecības izmaksas sasniegs 2,6 miljonus eiro. Runājot par tādas dārgas celtnes būvniecības nepieciešamību un ekonomisko atdevi, Mekšs ir atklāts - būvējot peldbaseinu, jau tagad ir zināms, ka tas sevi neatpelnīs un tas būs slogs pašvaldības budžetam.
“Mēs redzam arī daudzus citus piemērus, kur arī Latvijā neviens no tāda veida objektiem nestrādā ar peļņu. Izdevumi vienmēr ir lielāki. Kādi tie būs, to parādīs prakse. Tas būs atkarīgs no tā, cik mēs veiksmīgi organizēsim darbu, cik mums būs klientu šeit,” stāsta pašvaldības vadītājs.
Pašlaik Ludzas novads atmaksā aizdevums, kas ņemti vēl pirms teritoriālās reformas. Kopumā novadam ir saistības par 12 iepriekš realizētajiem projektiem. Pēdējie lielākie: 2,4 miljoni eiro vērtā pilsētas ģimnāzijas un dienesta viesnīcas rekonstrukcija. Tur atlicis atmaksāt 360 tūkstošus eiro lielu aizņēmumu. Savukārt Ludzas Tautas nama remonts un aprīkošana, kas izmaksāja ap 1 miljonu eiro, tika veikta, nepiesaistot ES līdzekļus, un pašlaik atlikušais aizņēmums Valsts kasē - 400 000 eiro - ir jāatdod līdz 2031. gadam.
Ludzas ielās sastaptos cilvēkus lielākoties neuztrauc pašvaldības ņemto kredītu daudzums vai parāda summa - galvenais, lai pilsētā ielas būtu iztīrītas, lai infrastruktūra sakārtota. Arī par pašvaldības parādsaistību atmaksu nākotnē iedzīvotāji nedomā.
Ludzas pašvaldības vadītājs Mekšs atklāj - novadam bez kredītiem neiztikt, taču nereti pašvaldībām nākas realizēt projektus, kas atbilst atbalstāmajai programmai, bet ne vienmēr novadam ir visaktuālākie.
“Mums nav laika ilgi domāt. Mums ir izsludināta programma, termiņi, un ir jāizvēlas. Grūti pateikt, kāda situācija būs nākotnē, bet, ja mēs neizmantosim to iespēju, tās nākotnē var vairāk arī nebūt. Ja mums būtu pieejams finansējums regulāri un tad, kad mums ir vajadzība, mēs spētu ilgāk vērtēt, domāt - varbūt šoreiz atteikties, pavērtēt, kā mainīsies situācija,” skaidro Mekšs, neslēpjot arī aplamības un līdzekļu izšķērdību, realizējot projektus.
Piemēram, nācies likvidēt nesen viena projekta ietvaros uzklāto asfaltu, lai ierīkotu vēlāk jau citā projektā paredzēto kanalizāciju vai ūdensvadu.
“Vai nav aplami, ka mēs, realizējot ūdensattīstības projektu, kad atbalstāmās aktivitātes ir kanalizācijas izbūve, būvējam tikai kanalizāciju, kaut mums tajos posmos būtu jāizbūvē arī ūdensvads. Tā nu sanāk - vienā plānošanas periodā atbalstām ūdensvadu, citā kanalizāciju,” saka Mekšs.
Rēzeknes mērs pārliecināts par pilsētas attīstību un kredītus ņemt nebaidās
Latgalē vislielāko aizņēmumu Valsts kasē - nedaudz vairāk par 50 miljoniem eiro - ņēmusi Rēzeknes pilsētas pašvaldība. Pilsēta i 2018.gadā aizņēmuma summa gan sastādīja vien 4,8% no atļautajiem 20%.
Kā atklāj Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"), Rēzekne, izmantojot gan pieejamos Eiropas struktūrfondu līdzekļus, gan ņemot aizņēmumus Valsts kasē, pēdējā desmitgadē pilsētā ir realizējusi 52 lielākus un mazākus projektus. Tiekot kārtots ielu segums, radīta labvēlīga vide uzņēmējdarbībai, pilsētā ir koncertzāle "Gors" ar 70 darba vietām, siltinātas un renovētas mācību iestādes. Pilsētas mērs ir pārliecināts, ka cilvēku skaits pilsētā ir tieši atkarīgs no tā, cik naudas pašvaldība iegulda savas pilsētas attīstībā.
“Mums ir svarīgi, ka mēs ne tikai vienkārši ieguldām kredītnaudu infrastruktūrā, bet svarīgi ir, lai ir maksimāla atdeve, lai nauda atgriežas budžetā. Mums vienkārši nav tiesību neņemt kredītus un neuzlabot pilsētas infrastruktūru,” uzsver Bartaševičs.
Pašlaik lielākais būvniecības objekts Rēzeknē ir olimpiskais centrs, kura izbūvei pašvaldība ņem lielāko naudu - 11,8 miljonus eiro.
Pašvaldības atmaksājamā aizņēmuma maksimālā summa gadā ir 3,5 miljoni, un tā būs jāatmaksā 2020. gadā. Bartaševičs ir pārliecināts, ka tas Rēzeknei ir paceļams parāds, jo mērs saredz jau tuvākajā laikā budžeta pieaugumu tieši no nodokļu ieņēmumiem pilsētā.
“Es saskatu pozitīvo iezīmi jau tajā, ka iedzīvotāji vairāk nebrauc prom no Rēzeknes. Mēs jau trešo gadu turamies vienā līmenī. Deklarēto iedzīvotāju skaits ir 30,5 tūkstoši. Tas jau ir rezultāts. Tāpēc es absolūti nebaidos, ka tas būs nepanesams slogs. Mēs nekādā gadījumā nevaram pieļaut situāciju, kad bankrotēs pašvaldība. Tas vienkārši ir izslēgts,” saka pilsētas vadītājs.
2019. gadā Rēzeknei plānoti aizņēmumi apmēram 15 miljonu eiro apmērā. Tie pārsvarā ir domāti ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Bez skaidras pašvaldības izaugsmes plāna - ņemt kredītus ir bīstami
Ar katru gadu pašvaldību kredītportfeļi kļūst aizvien smagāki. Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un Ekonomikas fakultātes profesors Gundars Bērziņš pieļauj, ka, pasliktinoties demogrāfiskajai situācijai un attiecīgi samazinoties nodokļu pienesumam pašvaldības budžetā, iespējama situācija, kad neapdomīgi ņemot kredītus, kādai pašvaldībai var iestāties maksātnespēja.
“Ar pašvaldību parādiem, it sevišķi reģionos, kuros nav skaidra izaugsmes plāna, kā viņi palielinās savus ienākumus, parādus ņemt ir ļoti, ļoti riskanti.
Pašvaldības paļaujas uz to, ka valsts to parādu apmaksās, jo tas ieiet valsts kopējā parādā. Var gadīties, ka tas kļūst par visu pārējo Latvijas iedzīvotāju parādu.
Pie kritiskas situācijas pašvaldības paliek praktiski maksātnespējīgas, un tādi gadījumi pasaulē ir notikuši. Tajā pašā ASV Detroita pavisam nesen bija maksātnespējīga. Tā kā pat tādas milzīgas pilsētas var būt maksātnespējīgas,” uzsver Bērziņš.
Valsts situāciju kontrolē
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare mierina - valsts seko gan demogrāfiskajai situācijai, gan ekonomiskajiem rādītājiem, kontrolē to, lai pašvaldību aizņēmumi nepārsniegtu atmaksas iespējas.
“Pašvaldības šobrīd var uzņemties ilgtermiņa saistības likumā noteiktajā kārtībā. Pēc būtības visi aizņēmumi un pašvaldību galvojumi savām kapitālsabiedrībām tiek izskatīti Aizņēmumu un galvojumu kontroles un uzraudzības padomē. Mums ir noteikti maksimālie atmaksas termiņi, un tie nepārsniedz 30 gadus. Pēc būtības jau pašvaldība nevar bankrotēt.
Ja pašvaldība atzīst vai ir kādas pazīmes, kas norāda uz to, ka pašvaldība vairs nespēj pildīt savas saistības, ir īpaša stabilizācijas procedūra.
Tādā gadījumā tiek nozīmēts uzraugs, kas kontrolē un palīdz pašvaldībai risināt problēmas, lai pašvaldība var pildīt savas funkcijas,” skaidro Komisare.
Valsts kases dati liecina - 2018. gada beigās Latvijas pašvaldību parāds veidoja 1,2 miljardus eiro. Pērn 26% no aizņemtajiem līdzekļiem pašvaldības izlietojušas ar izglītību saistītiem projektiem, 36% - teritorijas attīstībai, bet 20% - kultūras, atpūtas un tūrisma attīstībai. Pagaidām nav zināms, vai un par cik 2019. gadā pašvaldību aizņēmumus drīkstēs palielināt.
