Tiesībsarga pētījums par pašvaldību atklātību saskan ar Latvijas Radio raidījumā «Īstenības izteiksme» pirms pāris nedēļām konstatēto, ka vairums domju informāciju neslēpj, taču ir pārdesmit vietējo varu, kas uz atklātību tomēr paskubināmas. Piemēram, amatpersonu algu publicēšanas jautājumā tiesībsargs secina, ka no 119 pašvaldībām likuma prasības izpilda 103, bet 16 pašvaldību algas rādīt negrib. Raidījumā «Īstenības izteiksme» spītīgākā izrādījās Brocēnu novada dome, kas sākotnēji apgalvoja, ka sešus gadus algas nepublicē, jo neviens normatīvs to neliekot. Jau pēc raidījuma izskanēšanas pašvaldība gan pateicās par izgaismotajām nepilnībām un algu sarakstus drīz vien publicēja.
Ar pašvaldību vēlmi informāciju nesniegt sastapies arī laikraksts «Diena», kura žurnāliste Sabīne Bērziņa pētīja, cik naski deputāti apmeklē domes sēdes.
"Teorētiski nevajadzētu būt nekādām problēmām iegūt tādu informāciju, taču praksē izrādījās citādāk. Ir vairākas pašvaldību grupas, viena - kas publicē sēžu protokolus mājaslapās, citas informāciju bez problēmām atsūta. Taču ir gana daudz pašvaldību, kur tas nāk ar konfliktu, ja tā var teikt: sākot ar pārmetumiem, ka pašvaldībām ir gana daudz darba un ka mēs viņus lieki traucējam; gan arī ar neizpratni, vai mēs gribam kādu skandāliņu taisīt un kāpēc tas vispār kādam būtu nepieciešams," klāsta Bērziņa.
Pēc ilgākas sarakstes vai atkārtotas sazvanīšanās vairums pašvaldību «Dienas» pieprasīto informāciju gan izsniegušas. Taču viena dome datu atklātības lietās izvēlējusies palikt kliba, turpina žurnāliste Bērziņa:
"Mēs rakstījām arī oficiālu iesniegumu, daļu protokolu par diviem gadiem viņi atsūtīja, bet arī pēc likumā noteiktā mēneša termiņa, un divus gadus neatsūtīja vispār."
Latvijas Radio divu dienu laikā neizdevās sazināties ar Garkalnes mēru Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu (ZZS), jo vairāki interneta lapā norādītie telefoni neatbildēja. Sazvanīts pa mobilo tālruni, domes preses sekretārs Mārcis Bauze-Krastiņš norāda veidu, kā iespējams sazināties ar domes priekšsēdētāju:
"Ir tā, ka pieņemamās dienās vienkārši varbūt vajag braukt un... kabinetos parasti ir pieņemamās dienās - pirmdienās un ceturtdienās. Citās dienās cilvēki mēdz braukt uz objektiem, vēl kaut kur. Tos datus vajag vienkārši kādam no žurnālistiem pētīt un analizēt, tāpēc ka tas nav pašvaldības uzdevums nolikt to visu uz paplātes, tā varētu teikt."
Uz atklātību Garkalnes domi nav izdevies piespiest arī tiesībsargam, kas visu 119 pašvaldību izpētē secina: «Mājaslapas sākumlapa nav akcentēta uz iestādes darbu, tā ir informatīvi pārsātināta. Informācija sākotnēji nav vizuāli viegli uztverama. Mājaslapā papildināmas ziņas par iestādi. Trūkst informācijas par budžetu, nav informācijas sabiedrības līdzdalībai un par īpašumiem. Iestādei tiek rekomendēts pārskatīt mājaslapas vizuālo noformējumu, kā arī ievietot informāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.»
Tikmēr
par pašvaldību darba uzraudzību un informācijas tehnoloģiju attīstību atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija problēmas pašvaldību atklātumā nesaskata.
Piemēram, laikrakstam «Diena» ministrijā ieteikts informāciju Garkalnei pieprasīt tiesas ceļā.
Ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls uzskata, ka pašvaldības savās mājaslapās publicē pietiekami plašu informāciju. Ja kāds grib izpētīt, cik kurš deputāts sēdes apmeklējis, Mičuls iesaka to meklēt domē klātienē:
Mičuls gan norāda, ka pēc vēlēšanām ministrija rīkošot seminārus jaunievēlētajiem deputātiem par to, kā pareizi strādāt pašvaldību labā. Viņš pieļauj, ka tādos semināros varētu rādīt arī labās prakses piemērus par to, kā mājaslapās atspoguļojama informācija, piemēram, domes sēžu audioieraksti.
