Visaktīvāk vakanču sadaļa (jūlijā teju ik darba dienu) papildināta ģeogrāfiski vislielākā – Dienvidkurzemes – novada mājaslapā. Tur pašlaik meklē vispārējās izglītības skolotājus, pedagogu palīgus, sociālos pedagogus, vadītājus izglītības jomā, juristus, tāpat arī remontstrādniekus. Vietvaras problēma ir grūtības konkurēt ar jaunām darbavietām un atalgojumu privātajā sektorā, kas salikumā ar noslodzi un darba specifiku kļuvusi ļoti problemātiska kombinācija. Tā pastāstīja Dienvidkurzemes novada priekšsēdētājs Andris Priedols no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš nosauca jomas, kurās ir lielākās grūtības atrast darbiniekus:
"Visnopietnākais, protams, ir sociālais darbs. It sevišķi šajos augošo izmaksu un inflācijas laikos, kad gandrīz katram var uznākt grūtas dienas. Pirmkārt, jābūt atbilstošai labai izglītībai un arī pārliecībai, lai tas nebūtu formāls darbs, cilvēkam tajā darbā ir jādzīvo. Otrkārt, protams, laukos izglītības sektorā atrast dažādus speciālistus ir ļoti sarežģīti. Lai atrastu psihologu, ir rindās jāstāv. Arī skolotāju palīgu [trūkst], sevišķi mazajās skolās, kur ir apvienotās klases. Jūs varat iedomāties, kā tas būtu, ja skolotājs strādātu bez palīga."
Priedols stāstīja, ka savu lomu nospēlējis arī lēmums administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pēc trīs gadiem apvienot Dienvidkurzemes novada un Liepājas valstspilsētas pašvaldības. Vairāk cilvēku darbu jau tagad meklē pilsētā. Tomēr novadu reformu darbinieku trūkumā viņš tieši nevaino.
"Es gribētu teikt, ka tā ir apstākļu sakritība. Līdz ar Covid-19 krīzi valstī pacēla algas, kam mēs, pašvaldība, netiekam līdzi. Turklāt savu lomu nospēlēja arī attālinātais darbs. Var tikai mēģināt iedomāties, kā iespējama, piemēram, sociālā palīdzība caur datora ekrānu," norādīja Priedols.
Problēmas nodrošināt darbiniekiem algas ir arī mazākās vietvarās. Viens no tiem ir Līvānu novads, kura robežas administratīvi teritoriālās reformas turpinājums pērn nemainīja. Novada priekšsēdētājs Andris Vaivods no "Latvijas attīstībai" pastāstīja, ka arī Līvānos privātajā sektorā vidējā alga ir augstāka nekā Latvijā, pašvaldībai ar to grūti konkurēt. Tāpat senāk daudz cilvēku braukuši darbā uz Līvāniem no Preiļiem, Jēkabpils un citām netālām vietām. Pašlaik reformas rezultātā apvienotajos novados speciālistiem piedāvājot labākas algas.
"Tāpēc mums šobrīd jākoncentrējas uz esošajiem darbiniekiem, uz lielākām algām, apvienojot un modernizējot metodiku un ieviešot jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, klientu apkalpošanas centros, ko šobrīd atjaunojam arī pagastos, lai bibliotēkās varētu pieņemt arī iesniegumus valsts iestādēm. Tā kā situācija ir sarežģīta un mēs tikai no novembra par 5 līdz 20 procentiem palielināsim algas, lai vienkārši noturētu darbiniekus," stāstīja Vaivods.
Pašvaldību darbu pārraugošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) šī brīža vakanču skaita noturību saista arī ar vasaras sezonu, rēķinoties, ka rudenī šīs problēmas mazināsies. Pašvaldībām teju visā valstī jau gadiem ilgi ir grūtības ar sociālajiem darbiniekiem, būvinspektoriem, bet pēdējā laikā iezīmējas vēl vairākas profesijas, kuru nokomplektēšana vietvarām sagādā īpašas grūtības.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidroja: "Uzņēmējdarbība, informācijas tehnoloģijas, vides jautājumi. Lai kāds būtu valsts pārvaldes atalgojums, privātais sektors, iespējams, piedāvā labākus nosacījumus. Otra lieta ir plānošana – speciālistu apjoms, kuri pieejami tirgū, ir salīdzinoši ierobežots, kas arī rada papildu konkurenci un, iespējams, labākus piedāvājumus privātajā sektorā."
Pēdējā laikā daudz izaicinājumu pašvaldībām bijuši, uzņemot Ukrainas bēgļus. Šīs papildu slodzes uzņemšanos un grūtību pārvarēšanu no darbinieku puses vietvaru vadītāji vērtē īpaši atzinīgi.
