Iesaistīšanos biznesā pašvaldības skaidro ar pārliecību, ka spēj nodrošināt labāku pakalpojumu vai sakārot kādu konkrētu objektu novadā, un neko nosodāmu tajā nesaskata.
Liels apgrozījums un Eiropas Savienības fondu nauda. Šīs lietas vieno nozares, kurās savu uzņēmējdarbību izvērš pašvaldības. To trešdien, iepazīstinot ar kompānijai „Deloitte” pasūtītā pētījuma rezultātiem, sacīja Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Pērn bijis rekordgads ja mēra pēc pašvaldību iesaistīšanās biznesos. Kopskaitā pašvaldības ir dalībnieces vairāk nekā četros simtos kapitālsabiedrību.
Ābrama par pašvaldību praksi izsakās kritiski. Viņa min, ka pašvaldību nodarbošanos ar uzņēmējdarbību sekmē likuma norma, kas ļauj nerīkot iepirkumu konkursus, ja politiķi kādus pakalpojumus uztic pašvaldību uzņēmumiem. Domēm tas ir ērti - garantēti ienākumi, un konkurenti neelpo pakausī. „Pašvaldība ir monopolizējusi tirgus, kur pakalpojumi jāsniedz pašvaldības iedzīvotājiem, izvēlējusies tādu siltumnīcas komforta zonu,” novadu darbošanos raksturo Ābrama.
Lielākoties pašvaldības saimnieko jomās, kuras vēsturiski ir to pārziņā - siltumapgāde, ūdens ieguve, attīrīšana, atkritumi. Privāto atkritumu izvedēju padzīšana no Saulkrastiem pērn bija viens no iemesliem, kādēļ Konkurences padome sāka šo jautājumu pētīt. Tur tirgu pārņēma Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošais izvedējs ZAAO, kurā iestājās arī Saulkrasti, kā rezultātā būtiski pieauga tarifs iedzīvotājiem.
Novada domes priekšsēdis Ervīns Grāvītis gan iebilst, sakot, ka tagad visur pieejamā šķirošana ļauj ietaupīt: „Tās mājsaimniecības, kas aktīvi domā, ko izmet tieši nešķirotajā konteinerā, maksā mazāk nekā līdz tam.”
Līdzās tradicionālām jomām, pētījums atklāj arī daudzas pašvaldībām netipiskas uzņēmējdarbības nozares - apbedīšanas pakalpojumu, elektrības, zāļu pārdošana, televīzijas programmu izstrāde, ceļu būve.
Praulienas pagasta padomei pieder daļas uzņēmumā „Madonas laukceltnieks”, kura darbības veidos norādīta metālizstrādājumu un krāsu pārdošana. Pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs saka, ka daļas nopirka iepriekšējais vadītājs. Praulienas pagasts uzņēmumā ir mazākumā un neko iespaidot nevar. Gotlaufs domā, ka daļas būs jāpārdod.
Jaunpils domes vadītāja Ligita Gintere novada iesaistīšanos ēdināšanas un guldināšanas biznesā skaidro ar nepieciešamību uzturēt pili, kur atrodas arī pašvaldības iestādes. „Likumdošana to atļauj, un tā mēs tās lietas sakārtojam, lai varētu uzturēt. Jāsaka, ka pēdējos divos gados uzņēmums tikai drusku ar plusiem strādā,” pauž Gintere.
Savukārt Brocēnu novads Latvijas Radio noliedza, ka dome nodarbotos ar pētījumā minēto spirta destilēšanu, un nespēja izskaidrot, kāpēc šādas ziņas parādījušās.
