Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pašvaldības neziņā par Covid-19 pacientiem

Pašvaldības grib datus par Covid-19 pacientiem; ierēdņi informāciju nedod bailēs no «raganu medībām»

Arī pašvaldībām pieejama tā pati karte, kas visai pārējai sabiedrībai. Pašvaldības no valsts institūcijām vēlētos saņemt plašāku informāciju par novadu teritorijā fiksētajiem Covid-19 gadījumiem un plašākas pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju pilnvaras, kas ļautu nepieciešamības gadījumā reaģēt straujāk. 

ĪSUMĀ:

  • Pašvaldības grib detalizētu informāciju par Covid-19 slimniekiem, lai pasargātu savus darbiniekus.
  • Pašvaldības gatavas palīdzēt arī pašiem Covid-19 inficētajiem.
  • Ierēdņi informāciju nedod, jo baidās no "raganu medībām".
  • Veselības inspekcijā saka, ka pašvaldību darbiniekiem briesmas nedraud.
  • Pašvaldības vēlas arī plašākas Civilās aizsardzības komisiju pilnvaras, kas ļautu nepieciešamības gadījumā reaģēt straujāk. 
  • Pašvaldības aicina neraizēties par aizsarglīdzekļu pieejamību.

"Šī informācija būtu ļoti vērtīga, ja mēs zinātu, arī sociālais dienests ieinteresēts, lai pie tā, kam vajadzīga aprūpe, varētu doties droši un zinātu, kur iet," sacīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (Zaļo un Zemnieku savienība).

Liepājas mērs Jānis Vilnītis no Latvijas Reģionu apvienības ilustrē gadījumu, kad precīzu datu tūkums traucējis un var radīt nelāgas sekas.

"Piemēra pēc: ja mēs sagaidām repatrianta reisus vai ar prāmi vai lidmašīnu Rīgā, mums jāzina vārdi, uzvārdi, liepājnieki vai neliepājnieki. Mēs, piemēram, sūtām viņiem pakaļ autobusu, lai neviens, kurš tikko atgriezies, nekāptu sabiedriskajā transportā. Paveriet šajos krīzes apstākļos personu datu aizsardzības grožus. Prioritāte ir informācija starp dienestiem, prioritāte ir pašvaldību zināšanas par cilvēkiem, par kuriem rūpēties."

"Dati nav vajadzīgi, lai tos liktu pie ziņojumu dēļa. Dati vajadzīgi iestādēm, kas strādā," uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Ierēdņi skaidro, ka šādu informāciju nedrīkst sniegt, jo tie ir sensitīvi dati, kurus drīkst izpaust tikai īpaši pamatotās situācijās. Un pašvaldību argumenti par savu darbinieku pasargāšanu un slimības neizplatīšanu neesot pietiekami pamatoti.

Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika informēja, ka ikvienam inficētajam un kontaktpersonai, ja pie viņa ierodas kāds apmeklētājs, nekavējoties jāinformē viesi par savu veselības stāvokli un statusu. Tādēļ pašvaldību darbinieku satraukumam neesot pamata. Viņa arī piebilda, ka izolācijā un karantīnā esošie cilvēki jau tagad reizēm jūtas vajāti no pašvaldības iestāžu puses.

"Mēs ļoti, ļoti negribētu, lai attiecība uz Covid-19 pozitīvajiem vai attiecībā uz kontaktpersonām sāktos raganu medības.

Mēs šobrīd redzam, ka šie cilvēki jūtas cilvēciski pazemoti. Ja pašvaldības policija brauc trīs reizes dienā, liek pienākt pie loga pat trijos naktī, es teiktu, ka tam nav ne ētiska, ne sabiedriski nozīmīga pamatojuma," sacīja Dreika.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis noraida pārmetumus, ka pašvaldības policija savā rīcībā esošos datus izmantotu iedzīvotāju vajāšanai.

"Mūsuprāt, centība nekādā ziņā nav nosodāma, proti – ja kāda adrese tiek apsekota divas vai pat trīs reizes, tas kopumā šajā situācijā ir pat apsveicami. Lai nesanāk tā, ka cilvēks pēc policijas apmeklējuma nolemj, ka var doties dzīvē," norādīja Sadovskis.

Veselības inspekcija iecerējusi tuvākajā laikā pārrunāt ar policiju, kā kontrolēt distancēšanās un izolēšanās ievērošanu, vienlaikus neradot diskomfortu cilvēkiem.

Civilās aizsardzības komisiju pilnvaru palielināšana

Pašvaldību un valsts iestāžu sadarbība kopumā Covid-19 krīzes ārkārtējo pasākumu izpildē novērtēta pozitīvi, tomēr vietvaras runā par vairākiem pamanītiem trūkumiem. It bieži trūkstot precīzas informācijas par Covid-19 slimniekiem vietvaru teritorijās, kā arī Civilās aizsardzības komisiju pilnvaru trūkums var traucēt operatīvi reaģēt konkrētās krīzes situācijās, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atzina Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

Pašvaldības Covid-19 krīzes laikā prasa vairāk informācijas un brīvākas Civilās aizsardzības komisiju rokasJānis Kincis

"Fakts par to, ka valstī aizvien nav pieņemts civilās reaģēšanas plāns, liecina par objektīvu problēmu. Aizvien nav skaidrs, kādā veidā reaģēšanas subjekti realizē šos resursus caur ministrijām, jo pašām ministrijām, kā zināms, šie līdzekļi nepieder. Līdz ar to šī sadrumstalotība fokusējas jautājumā Nr. 1, kas saistās ar pašvaldību apgādi," viņš sacīja.

Pašvaldībām problēmas sagādājot informācijas iegūšana no valsts iestādēm, tāpēc bijuši apgrūtināti Civilās aizsardzības komisiju lēmumi, piemēram, par pašvaldību sociālo dienestu darbinieku iekļaušanu Covid-19 riska grupā.

Koordinācijas trūkumu ar valsts iestādēm pārmet arī Bauskas novada pašvaldība, kad aprīļa sākumā nācās steigšus meklēt telpas, kur izmitināt Bulgārijas valstspiederīgos, kurus atpakaļ atsūtīja Lietuvas robežsargi. Tāpat vietvarās bažas raisa, piemēram, sejas aizsargmasku trūkums kavētu piegāžu dēļ, un dažādos novados atšķiras izpratne, kur tās būtu lietojamas. Valmieras novada mērs Jānis Baiks no partijas 'Valmierai un Vidzemei" vērsa uzmanību, ka vajadzētu konkrētākas norādes gan par masku piegādēm, gan izmantošanas nepieciešamību.

Pašvaldībām nav jāraizējas par aizsarglīdzekļu pieejamību – tie sagatavoti piegādēm,

uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

"Sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija vāc informāciju par nepieciešamajiem daudzumiem. Tas viss ir apkopots un tālāk nodots Aizsardzības ministrijai. Pagājušajā nedēļā bija lielais pievedums, notika atmuitošana, preces pārbaude, ka maskas ir derīgas to mērķim. Es varu teikt, ka šonedēļ mēs sāksim izdali," sacīja Baltmanis.

Pašvaldību pārstāvji arī guva apliecinājumu, ka vietvarām Covid-19 krīzē radītos papildu izdevumus kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt