Viņa sacīja, ka pašvaldībai neparedzēto izdevumu budžetā šogad ir 32 tūkstoši latu, no kuriem daļu varētu sniegt pabalstos, tāpat iespējams no sociālā budžeta ņemt naudu atbalstam plūdos cietušajiem. Jau 2010. gadā, kad plūdi un krastā iznākušie ledus gabali sagrāva saimnieciskās ēkas, pašvaldība izsniedza pabalstus simt latu apjomā.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Nacionālie Bruņotie spēki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kā arī Valsts Policija un plūdu apdraudētās pašvaldības vienojušās par rīcības plānu plūdu gadījumā
Ik gadu situācijas ir dažādas un precīzi paredzēt, kā būs jārīkojas, kad plūdi sāksies, nevar, skaidroja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
Žurnālistiem atvērtajā atbildīgo dienestu sanāksmē gan izskanēja bažas, ka komunikācijā un glābšanas darbu koordinācija krīzes situācijā var «pieklibot», jo pašvaldībām dažkārt nav skaidrs, kurš no dienestiem ir jāinformē un vai situācijas normalizēšanā var iesaistīties bez VUGD ziņas.
Hidrologi norāda, ka bažas par lieliem paliem šogad saglabājas. Īpaši draudīgu situāciju Daugavā rada lielais sniega apjoms upes baseinā Baltkrievijā un Krievijā, savukārt Latvijas teritorijā upē ir biezs ledus un vižņi.
