Jautājumi par novadu reformu pirmdien, 24.oktobrī, ministrijā tika cilāts kopā ar Lielo pilsētu asociāciju, Pašvaldību savienību un Pierīgas pašvaldību pārstāvjiem. Diskusijas notiek bez mediju klātbūtnes, tādēļ pagaidām arī daudzas plānu detaļas nav publiski zināmas.
Pagaidām vien zināma provizoriskā apriņķu karte ar 16 centriem un ap tiem izvietotajiem novadiem. No tās var secināt, ka sadalījums un ģeogrāfiskais apriņķu liels joprojām būs dažāds. Piemēram, Ventspils apriņķi veidotu pieci novadi, Jēkabpils apriņķi veidotu 11, bet Valmieras – 13 novadi.
Pēc sēdes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis (Nacionālā apvienība) gan atzina, ka šis ir tikai pats sākums un tieši tādēļ šobrīd tiek apspriests: “Mūsu sākotnējais piedāvājums būtu tikt skaidrībā ar sadarbības teritorijām, jomām, kurās varētu sadarboties. Un tad mēs runājam tālāk, kā šīs sadarbības teritorijas sauc.”
Tomēr no pašvaldību pārstāvjiem varēja noprast, ka tie jau gaidīja lielāku skaidrību. Carnikavas novada priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, - ja runā par apriņķiem kā sadarbības partneru apvienību, tad, piemēram, Pierīgas pašvaldības jau šobrīd tādu modeli ir izveidojušas. Un ministrijas piedāvājumā trūkstot skaidrības, kas īsti būs citādāk.
“Te jau ļoti pareizi pieminēja – mēs jau varam apvienot, kamēr Latvija būs divas vai trijās daļās jāsadala. Bet tāds nav mūsu mērķis. Valdībai vajadzētu attīstīt visu teritoriju vienmērīgi, bet attīstīt saprotot, ka te būs lauku teritorija, te būs pilsētas teritorija, te būs rūpnieciskā teritorija – kāda tad tā Latvijas būs. Šobrīd tās atbildes nav,” saka Jurēvica.
Viņa arī atzina, ka
daudzās pašvaldībās vēl ir rūgtums pēc iepriekšējās reformas, kad solītie mērķi par pakalpojumu pieejamību un dzīves līmeņa celšanos nav piepildījušies. Risinājums tam esot jāatrod, bet pagaidām nevar pateikt, vai apriņķu veidošana tāds būs.
Arī Pašvaldību savienībā norāda – ļoti daudz jautājumu un maz atbilžu. Taču diskusijai jābūt. Pat ja tā beigsies noraidoši, tās laikā var rasties arī labāki piedāvājumi. Lēmumus gan nevajagot sasteigt.
“Problēma varētu būt, ka diezgan tuvu ir pašvaldību vēlēšanas un ilgtermiņa lēmumu vajadzētu pieņemt jaunam mandātam. Tā ka varētu būt diskusijas, bet lēmumi tiek pieņemti pēc pašvaldību vēlēšanām,” saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Saskaņā ar ministrijas plāniem, konkrēts piedāvājums varētu izkristalizēties pavasarī. Turpmākās nedēļas 16 apriņķu variants tikšot apspriests dažādās pašvaldībās, un līdzīgas sanāksmes vēl gaidāmas vairākkārt.
Taču piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, un bezdarbs daudzviet aug. Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
Pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus: pašvaldību apvienošana, izveidojot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli, vai 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Bet šogad publiski izskanēja iecere par 16 apriņķiem.
