12 pašvaldībās atbilstoši valdības lemtajam ieviesti un darbojas striktāki ierobežojumi. Tie skar Daugavpili, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadu.
Mārupe
5. un 6. klašu skolēniem jāmācās attālināti, atsevišķos gadījumos, piemēram, Mārupē trīs kvadrātmetrus katram skolēnam nevar nodrošināt arī mazāku klašu audzēkņiem, tāpēc arī viņi mācīsies attālināti. Pašvaldības tiem skolēniem, kuriem pienākas brīvpusdienas, organizē produktu paciņu vai silta ēdiena piegādi mājās.
Covid-19 plašāk skarto novadu uzskaitījumā redzami vairāki Pierīgas novadi, ko saista ar vīrusa ievešanu arī no galvaspilsētas.
To atzina Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (Zaļo un zemnieku savienība): “Infekcijas perēklis Mārupē kā tāds nav, bet iedzīvotāju kustība ikdienā arī rada šos iespējamos saslimšanas gadījumus. Kaut gan cilvēkiem, kuriem konstatē pozitīvos Covid-19 testu rezultātus, slimības pazīmes nav izteiktas.”
Infekcijas izplatības dēļ Mārupes novadā nācies lemt par arī par vienas skolas pagaidu slēgšanu. “Skultes pamatskolā mums ir pedagogiem saslimšana, un jābūt izolācijā. Līdz ar to līdz 14. decembrim skola ir slēgta. Tāda tā reālā situācija,” sacīja Bojārs.
Limbaži
Limbažu novada Civilās aizsardzības padomē līdz ar stingro ierobežojumu plānošanu uzmanība pievērsta arī tam, ka papildu saslimšanas riskiem pakļauti operatīvo dienestu darbinieki, kuri nezinot var nonākt saskarē ar Covid-19 slimniekiem. Par vēlamo risinājumu pašvaldība norādījusi vēstulē Krīzes vadības padomei.
„Bieži vien ir tā, ka cilvēki neatklāj savus simptomus [saslimšanu ar Coivd-19]. Mediķi saka, ka, iebraucot apmeklējumā, sastop Covid-19 slimnieku, taču par to iepriekš nezināja. Piemēram, Valsts policija varētu turēt šo informāciju, lai dienesti ātri varētu noskaidrot konkrētas personas statusu. Tie dienesti tiešām tiek pakļauti ļoti lielam riskam. Ir ļoti būtiski, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests noturētos, jo, ja tie iziet no ierindas, tas būtu ļoti nopietni!” uzsvēra Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (Zaļo un zemnieku savienība).
Aknīste
Lielajās pilsētu skolās noteikto platības prasību dēļ darbu uz laiku plāno organizēt maiņās. Vienlaikus mazākā novadā noteiktos ierobežojumus ieviest un ievērot ir vienkāršāk, to atzīst Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene no saraksta "Vienotam novadam".
„5. un 6. klasīte mācās attālināti, arī viņiem piegādājam brīvpusdienas. 1. līdz 4. klasīte ievērojam prasību par 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam, jo mums ir atbilstošas telpas – klases telpas vai zāles. Tiekam galā, viss ir atrisināts, jā,” sacīja Dzene.
Daudzviet Latvijā skolas saskaras ar problēmu, ka īpaši trūcīgākās un daudzbērnu ģimenēs ne katram skolēnam ir savs dators, kas nepieciešams attālināto mācību laikā. Izglītības un zinātnes ministrija ir iegādājusies portatīvos datorus, ko pēc pašvaldību pieprasījuma piegādā skolu un skolēnu vajadzībām. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka problēma ir gan datoru trūkums, gan interneta pieslēgums katrā mājā, kur ir skolēni.
Varakļāni
Varakļānu novads ir viena no 12 pašvaldībām, kur stājušies spēkā papildu ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ. Saslimšana ar Covid-19 konstatēta Varakļānu aprūpes centra darbiniekiem un klientiem. Savukārt ierobežojumi skar arī izglītības procesa organizēšanu – piektās un sestās klases turpmāk mācīsies attālināti, kas mazajam novadam ir lielākais no izaicinājumiem.
Varakļānu ielās valda klusums, un pilsētas centrā izdodas sastapt vien dažus iedzīvotājus. Kopš Varakļānu sociālās aprūpes centrā tika konstatēta saslimšana ar Covid-19, novadā ir ieviesti papildu drošības pasākumi. Pašlaik novadā ir konstatēti 45 saslimšanas gadījumi.
Neskatoties uz slimību, daži no aprūpes centra aprūpētājiem turpina strādāt, jo cilvēku, kas varētu pildīt viņu pienākumus, nav. “Ar SPKC speciālu atļauju viņiem ir atļaut turpināt strādāt. Ir arī sniegta iespēja aprūpētājiem uzturēties turpat centrā, lai pēc tam neizplatītu tālāk šo slimību,” pastāstīja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs („Vienoti novadam”).
Varakļānu vidusskolas telpas piektdien, 27. novembrī, pieskandina tikai mazāko skolēnu balsis, jo mācības klātienē notiek vien sākumskolas bērniem. Savukārt attālināti mācības turpinās pussimtam piekto un sesto klašu audzēkņu.
“Ļoti daudz bērnu no tām klasēm brauc ar skolēnu autobusu, tie bērni, kas kas dzīvo laukos. Tur varbūt problēma, ka ne visur ir pieejams vai labi strādājošs internets. Par to mēs visvairāk baidāmies,” atzina Varakļānu vidusskolas direktors Juris Daleckis.
Balstoties uz pavasarī gūto pieredzi, skolā tika sakārtota informācijas tehnoloģiju vide, ar datoriem ir nodrošinātas ģimenes, kurām tas ir nepieciešams. Vienlaikus Daleckis norāda, ka ir nianses, kuras skola ietekmēt nevar.
“Es kā mamma tik daudz nepārdzīvoju par mācību saturu, bet tieši par veselību, jo tas mums parādīsies tikai pēc gadiem. Mazkustīgums, ko pavada bērni katru dienu no rīta līdz vakaram. Redzes problēmas parādīsies,” saka Varakļānu vidusskolas skolotāja Līga Mālniece.
Ierobežojumu laikā nedarbosies arī kultūras iestādes un muzeji. Daļēji turpināt savu darbību varēs bibliotēkas.
“Grāmatas atstāj kastē, kuras mēs nesam uz karantīnu, tur tās stāv 72 stundas vismaz. Mēs tās apstrādājam un saliekam atpakaļ plauktos. Līdz jauniem ierobežojumiem, domāju, ka mēs strādāsim tāpat, datori netiks izmantoti,” stāsta Varakļānu tautas bibliotēkas vadītāja Līga Sondore.
Pagaidām noteikts, ka stingrākas prasības Varakļānu pašvaldībā būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām.
KONTEKSTS:
No 27. novembra 12 pašvaldībās Covid-19 izplatības dēļ noteikti stingrāki ierobežojošie pasākumi. Ierobežojumi skar Daugavpili, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadu.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi. Veselības ministre pieļāva, ka ārkārtējā situācija Latvijā varētu tikt pagarināta. Par to valdība varētu lemt sēdē nākamnedēļ.
