ĪSUMĀ:
- Rīgā prasa palielināt valsts līdzfinansējumu brīvpusdienām.
- Apsver ideju pāriet pie bufetes tipa ēdināšanas.
- Vecākiem jāsāk rēķināties, ka varētu būt jāpiemaksā par pusdienām.
- Izmaksu pieaugums skolēnu ēdināšanā aktuāls ir visā Latvijā.
- Ministrijas līdz jūnijam plāno vienoties par risinājumiem ēdināšanai.
- Ēdinātāji jau iepriekš norādījuši, ka inflācijas dēļ nespēj nodrošināt normālas pusdienas par fiksēto summu.
Galvaspilsēta aicina izmaksas par viena skolēna pusdienām celt no 1 eiro un 42 centiem vismaz līdz diviem eiro. Jau pirms diviem gadiem ar likuma grozījumiem tika panākts, ka samaksu par brīvpusdienām sākumskolā valsts ar pašvaldībām dala uz pusēm. Bet iepriekš šo summu pilnībā sedza valsts. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai") norādīja, ka summa nav mainīta kopš 2014. gada un izmaksu pieauguma apstākļos ar to ir nepietiekami.
Brīvpusdienas vecāko klašu skolēniem pašvaldības nodrošina atkarībā no rocības. Rīgas pašvaldība līdz šim apmaksājusi brīvpusdienas līdz pat 9. klasei, taču pašlaik, neko nemainot, šī iespēja atduras pret finansējuma trūkumu.
"Es pieļauju, ka mums tomēr būs jāsāk runāt par vecāku līdzfinansējumu šajā situācijā.
Būtiski apzināties, ka, lai kāds būtu risinājums, ko mēs atradīsim, pilnīgi noteikti esam iecerējuši saglabāt brīvpusdienas sociālajām grupām, tātad bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, tagad arī Ukrainas bēgļu bērniem," stāstīja Ratinīka.
Viņa norādīja, ka līdz šim Rīgas pašvaldība brīvpusdienām paredzējusi ap 21 miljonu eiro, papildus 3,5 miljonus mazāko klašu skolēniem līdzfinansē no valsts budžeta. Lai Rīgā varētu šo pakalpojumu nodrošināt līdzšinējā apjomā, nepieciešami vēl 16–17 miljoni eiro. Tieši tāpēc arī apspriesta ideja par vecāku līdzfinansējumu, kura precīzs apjoms pašlaik gan vēl nav zināms.
Ēdinātāju kompāniju pārstāvji aktualizējuši ieceri atteikties no ēdiena porciju sagatavošanas skolēniem, jo bieži vien bērni sagatavoto ēdienu neapēd vai vispār neatnāk pie pusdienu galda. Tā vietā aktualizēta iespēja skolēniem bufetē izvēlēties piemērotāko.
„Īpaši jaunākajā vecuma posmā tas varētu būt saprātīgs risinājums. Ja negaršo bietes, paņem burkānus, ja negaršo rīsi, tad kartupeļus vai griķīšus. Tāpat nejēdzīgajā pusaudža vecumā ar diētām tu vari nepaņemt to produktu, kas tev tobrīd šķiet biedējošs vai nepareizs. Tas pilnīgi noteikti samazinātu ārā metamā produkta apjomu,” stāstīja Ratinīka.
Izmaksu pieaugums skolēnu ēdināšanā aktuāls ir visā Latvijā. Arī Pierīgas pašvaldību vadītāji atklātā vēstulē lūdz premjeru steidzamības kārtā risināt radušos krīzes situāciju izglītības iestāžu ēdināšanas jomā.
Tāpat problēmas pašlaik aktīvi risina ne tikai Rīgā un Pierīgā.
"Mēs esam arī sazinājušies ar saviem ēdinātājiem, ēdinātāji ir arī vērsušies pie mums ar šo lūgumu tomēr paaugstināt cenas. Tā prasība un lūgums no viņu puses būtu vismaz paaugstināt līdz 2 eiro un 30 centiem, lai uzņēmums nestrādātu ar zaudējumiem. Jo šobrīd tas strādā ar zaudējumiem," pastāstīja Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik nesola finansējuma palielinājumu, taču par šo problemātiku nule kā notikusi vairāku ministriju pārstāvju, Latvijas Pašvaldību savienības, ēdinātāju un vecāku organizāciju pārstāvju diskusija.
Saistībā ar iespējamu ēdināšanas metodikas maiņu ministrijas jau tuvākajā laikā sagatavos aprēķinus un attiecīgās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, pastāstīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols ("Konservatīvie").
"Veselības ministrija izstrādās uzturvērtību un produktu sarakstus, Zemkopības ministrija apzinās produktu cenas. Kad tas būs izdarīts, tad IZM aprēķinās izmaksu budžetu," norādīja Ozols.
Viņš arī sacīja: "Mēs visi strādājam savu gada budžetu ietvaros. Gada budžetā šīs summas pārskatīšana nav šobrīd paredzēta. Kā es jau teicu, vispirms jāizrēķina – cik? Un tad mēs varam skatīties. Bet, iespējams, ka ir jārunā arī par par pašu koncepciju, kā tas izskatās, kā tas tiek darīts." Tādējādi arī IZM pieļauj iespējamu vecāku līdzmaksājumu, tomēr konkrēta lēmuma vēl nav.
Ministrijas vienojušās, ka par skolēnu ēdināšanas izmaksām un organizēšanu nākamajā mācību gadā jāvienojas līdz jūnijam.
KONTEKSTS:
Ēdinātāji jau iepriekš norādījuši, ka inflācijas dēļ kļūst aizvien sarežģītāk nodrošināt skolēnu pusdienas, jo minimālā summa skolēna pusdienām ir 1,42 eiro, kas nav mainījusies astoņus gadus.
