Pašvaldības būvniecības jomā gribētu mazāk darba pārbaudēm un lielākus sodus

Kārtējā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, kas vērtē Zolitūdes traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, pirmdien bija aicinātas izteikties lielākās pašvaldības. Tās slavēja  sadarbību ar valsts institūcijām un atzinīgi novērtēja jauno Būvniecības likumu. Savukārt kritiskus vārdus velta attiecīgajiem valdības noteikumiem, kuros nav iekļauta virkne pašvaldību priekšlikumu – piemēram, par bargākiem sodiem pārkāpumu gadījumos vai prasību būvobjektā visu laiku atrasties uzraugam, lai gādātu par topošā nama drošību.

Visvairāk būvniecības nozares regulējumu parlamentārās izmeklēšanas komisijā kritizēja Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Viņš izteicās, ka dzirdīgas ausis Saeimā un valdībā nav radis Rīgas priekšlikums normatīvos noteikt, ka būvuzraugam visu laiku ir jāatrodas objektā. Tas nenodrošinot drošas ēkas uzcelšanu.

Rīgai nepatīk arī liberālā attieksme pret būvju projektētājiem – likumi neliek ik pēc noteikta laika projektētājiem pārsertifikācijas laikā no jauna kārtot eksāmenus. Tāpat normatīvos nav stingri noteikta prasība pēc būvnieku un projektētāju kvalifikācijas.

Rīgu bažīgu dara vēlme noteikt, ka pašvaldībai jāpārbauda arī visi jau uzceltie namu, izteicās Vircavs. "Ļoti bieži klibo tas, ka netiek analizēts, cik viena vai otra norma izmaksās pašvaldībai un nodokļu maksātājiem. Bieži vien tiek pieņemts lēmums - tas ir jādara! - un to, cik Rīgā ir māju, neviens nav painteresējies. Un to, cik tas paņem resursu un to, cik tas ir samērīgi - neviens nav pat painteresējies. Rīgā ir 100 000 ēkas," saka Vircavs.

Liepājā katru māju likums nemaz neliek pārbaudīt. Rūpes par savu īpašumu drošību jau tagad uzliek Civillikums, bet turpmāk īpašniekiem ik pēc desmit gadiem būs jāpārbauda savas būves. To apliecināja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Ilze Oša. "Būs uzlikts jebkuram publiskas ēkas īpašniekam - tā var būt dzīvojamā un nedzīvojamā ēka - veikt ēkas tehnisko apsekošanu, lai identificētu, kādā stāvoklī tās ir. Attiecībā uz ēkām, kas celtas pirms 2014.gada, ir pārejas periods, ka līdz 2018.gada beigām ir jāveic apsekojums, savukārt attiecībā uz vecākām ēkām apsekojums jāveic reizi 10 gados," norāda Oša.

Rīgas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava kritika par pārlieku maziem sodiem par patvaļīgu būvniecību un citas iebildes nepalika bez deputātu atbildēm.

Tā Inguna Sudraba no partijas «No sirds Latvijai» teica, ka Valsts kontroles revīzijā pirms četriem gadiem secināts – būvvaldes neveic pietiekamu kontroli. Inspektori objektos parādoties tikai tad, kad nami jau uzcelti, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārbaudēs atklājies – pusē no gadījumiem būvmateriāli neatbilst normām.

Savukārt deputāte Inguna Rībena (Nacionālā apvienība) runāja par būvvalžu speciālistu izglītības atbilstību. Sākot jau ar pašu Rīgas galveno būvniecības kontrolētāju Vircavu. "Kas ir tās īpašās kvalitātes ģeogrāfu profesijā, kas atļauj vadīt arhitektūras - būvniecības nozari?" vaicāja Rībena. Vircavs uzsvēra, ka būvvaldes kompetencē ir arī citi lēmumi - koku izciršana, adresu piešķiršana - un būvvaldē strādā arī citu jomu speciālisti.

Runājot par būvvalžu speciālistiem, Rīga un citas pašvaldības norādīja, ka to ir par maz. Turklāt tagad tos sākot «pārpirkt» arī jaunais Būvniecības valsts kontroles birojs.

Piemēram, Liepājas būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska teica, ka speciālistu trūkuma dēļ pārbauda tikai objektus, par kuriem saņemtas sūdzības. Vienlaikus lielās pašvaldības arī atzina, ka veic pārbaudes un reidus, kas likumā nemaz nav noteikti. Savukārt patērētāju tiesību sargi uzsvēra, ka nav nepieciešams katru soli stingri uzraudzīt. Uzlabojumi drošības ziņā būtu, ka katram būvē iesaistītajam noteiktu konkrētu atbildību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti