ĪSUMĀ:
- LPS: attālinātas mācības nav pieejamas daudzām maznodrošinātajām ģimenēm.
- Daudzām ģimenēm nav viedierīču, nav stabila interneta pieslēguma.
- Dažām ģimenēm palīdz labdarības organizācijas.
- LPS: nepietiekams tehnoloģiju nodrošinājums ir 21% skolēnu.
- LPS: nepietiekams interneta ātrums – tuvu 19% skolēnu.
- LPS: nepieejamais tehnoloģiskais nodrošinājums grūtības rada 11% pedagogu.
- LPS pauž bažas: tā dēļ notiks reāla skolēnu un arī sabiedrības segregācija.
- Daudzas vietvaras meklē risinājumus, taču finansējums ir nepietiekams.
- IZM plāno iepirkt datorus skolēniem līdz gada beigām.
- IZM arī risina interneta ātruma problēmas – tam plāno papildu finansējumu.
“Skolniece mācās 9. klasē, un viņai ir tikai mobilais telefons. Ģimene ir sociālā dienesta redzeslokā. Vaicāju viņai, kāpēc viņa nepieslēdzas mācībām un nepilda uzdevumus. Viņa stāsta, ka nav tādas iespējas, viņa nevar pieslēgties attālināti un nevar arī ar viņai pieejamo telefonu nosūtīt šos mācību darbus.
Runāju arī ar vecākiem, kas atzina, ka viņiem nav iespējas nopirkt datoru vai planšeti un nodrošināt pieslēgumu.
Tādas ir šīs ģimenes tehniskās iespējas,” stāstīja Saldus novada sociālā dienesta speciāliste Antra Jansone.
Viņa iezīmē attālināto mācību problemātiku – lai arī kopš pavasara tehnoloģiskais nodrošinājums ir uzlabojies, tomēr joprojām ir ģimenes, kam šajos apstākļos mācības ir nepieejamas vai nekvalitatīvas.
Piemēram, šai ģimenei palīdzējusi kāda labdarības organizācija, kamēr datoru iepirkumi skolu apgādei ir ievilkušies.
Līdzīgas problēmas apstiprināja arī Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.
“Jāsaka godīgi, ka pa šo īso laiku kopš iepriekšējās ārkārtējās situācijas šīm ģimenēm materiālā situācija nav uzlabojusies. Tiesa gan, šobrīd šīs apmācības notiek posmā no 7. līdz 12. klasei attālināti, un mazi bērni ir skolā, kas mazina spriedzi un vajadzību pēc ierīcēm.
Taču kopumā, protams, to pietrūkst, lai daudzbērnu ģimenēs visi bērni varētu mācīties,” stāstīja Strankale.
Pašvaldību savienības padomniece Izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure skaidroja, ka arī kopumā pašvaldībās joprojām daudzām ģimenēm un skolām ir problēmas ar stabilu interneta pieslēgumu, kā arī ar datortehnikas nodrošinājumu.
“Aptaujas rezultāti rāda, ka nepietiekams interneta ātrums mācību procesa nodrošinājumam ir tuvu 19% mūsu skolēnu, savukārt nepietiekams tehnoloģiju nodrošinājums ir 21% skolēnu. Tāpat nepieejamais tehnoloģiskais nodrošinājums grūtības rada 11% pedagogu. Šī digitālā plaisa Covid-19 apstākļos kļūst arvien lielāka. Proti, ģimenēm ar augstākiem ienākumiem izglītības pieejamība paaugstinās.
Savukārt ģimenēm, kurām nav šo tehnoloģiju, tā pazeminās. Rezultātā notiks reāla skolēnu un galu galā arī sabiedrības segregācija,'' prognozēja Dundure.
Daudzas vietvaras arī vasarā esot meklējušas risinājumus, taču finansējums ir nepietiekams.
Dundures ieskatā tam jābūt valstiskam risinājumam, taču patlaban tāda nav un tas pārlikts uz pašvaldību pleciem.
“Jāatceras, ka pašvaldībām nākamā gada budžets samazināsies par vairāk nekā 90 miljoniem, piemēram, Latgalē tas samazinājums ir pat aptuveni 8%. Un pašvaldībām šīs iespējas būtiski samazināsies. Taču, ja valsts līmenī nosaka ārkārtas situāciju un attālinātas mācības, tad arī valsts līmenī jābūt finansējumam iedalītam, lai palīdzētu tehniku iegādāties vismaz tām ģimenēm, kurām tas nav iespējams,” sacīja Dundure.
Izglītības un zinātnes ministrijai septembrī valdība piešķīra 3,9 miljonus eiro skolu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai. Plānots, ka kopumā datorus saņems vairāk nekā 400 skolas.
Tiesa, laiku, kad skolas saņems datorus, ministrija vēl nenosauc, bet tas notikšot līdz šī gada beigām.
“Mūsu Informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma nodaļa minēja, ka datoru iepirkumi skolām notiks pakāpeniski, tiklīdz kā privātie partneri spēs fiziski tos piedāvāt, tā mēs arī to nogādāsim skolām. Es saprotu, ka tur ir kopumā tirgū izveidojies portatīvo datoru deficīts,” skaidroja Izglītības ministrijas valsts sekretārs Jānis Volberts.
Tāpat Volberts norādīja, ka ministrija panākusi vienošanos ar vairākiem tehnoloģiju uzņēmumiem un mobilo tīklu operatoriem par jaudīgāka interneta pieslēgumu skolās attālākos reģionos un tam plānots prasīt papildu finansējumu.
Tikmēr Pašvaldību savienība patlaban veic detalizētu aptauju par tehnoloģiskā nodrošinājuma vajadzībām ģimenēs un skolās.
KONTEKSTS:
Iepriekš IZM ziņoja, ka iepirkumu elektroniskajā sistēmā izsludināja oktobra sākumā un plānoja datorus saņemt pēc mēneša. Taču iepirkums kavējas un oktobrī izskanēja, ka, visticamāk, skolēni jaunos datorus varēs lietot tikai pēc Jaunā gada.
Valdība septembra vidū Izglītības un zinātnes ministrijai piešķīra 3,9 miljonus eiro, lai veiktu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanu skolās. Bija plānots, ka kopumā datorus saņems 425 skolas, kuras tos varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi, tajā skaitā 7.–12.klašu skolēni mācīsies attālināti. Taču līdz ar Covid-19 uzliesmojumiem vairākas skolas ir pieņēmušas lēmumu uz laiku pāriet tikai uz mācībām attālināti jeb tā saucamo C modeli, tas nozīmē, ka mājās mācās pilnīgi visas klašu grupas, ieskaitot mazos skolēnus.
